sākums

2007. gada 6. oktobris

rudenīgs izbrauciens...

jā, kā tad! Rudenīgs izbrauciens!
Sākums jā, ok - jauks, nevainīgs, rudenīgs. Ar saulīti, krītošām lapiņām un tikai vienu rejošu suni.

Bet izbrauciena otrā puse! Uh. Kā es varēju zināt, ka tik ātri paliek tumšs? Un no kurienes tas milzu lietus uzradās??!!

Nu, vārdsakot, bija tā...

2007. gada 24. maijs

sapņi

Kurš man varētu paskaidrot, kā tas nākas, ka cilvēki dažkārt nosapņo kādu spilgtu, līdz pat detaļām precīzu, kadru no nākotnes?

Ja sapņi ir patvaļīga, nekontrolēta smadzeņu darbība, kā rezultātā kaut kas no zemapziņas nonāk apziņā [tā daži gudrie zinātnieki apgalvo], tad tas nozīmē, ka tas nosapņotais nākotnes kadrs jau atrodas kaut kur cilvēka atmiņā, paslēpts zemapziņā?

Bet kā tā informācija tur nokļūst?

2007. gada 8. aprīlis

prāts

Pēc vairāku gadu dziļākām un seklākām pārdomām man jau bija radusies diezgan spēcīga pārliecība, balstīta uz loģiskiem pierādījumiem un prātojumiem, ka cilvēka prāts mājo smalkajā neironu tīklojuma mudžeklī - smadzenēs.

Bet še tev - šodien times.com žurnālā lasu, ka varbūt tas nemaz tik viennozīmīgi vis nav...

2007. gada 6. aprīlis

Staļins - arī cilvēks

Palasījos drusku grāmatu par Staļina dzīvi... - izrādās šis ar ir bijis cilvēks! Nu, vismaz sākotnēji... tikai nezinu, kur beidzās tas 'sākotnēji' un sākās necilvēks.

It kā jau pat varētu attaisnot, ja ļoti gribētu, kāpēc no cilvēka sākās necilvēks - laikmets, neveiksmes, notikumi, attiecīgais raksturs attiecīgajā laikā ...

E=mc² grāmata

Iesaku izlasīt šitādu grāmatu:
Deivids Bodaniss, E=mc²: Pasaulē slavenākā vienādojuma biogrāfija.

Interesanti, un rodas kaut kāda skaidrība, kur es dzīvoju.

Te ieskatam no priekšvārda:

"Šīs grāmatas stāstījumā kaisle, mīlestība un atriebība ir tikpat svarīgas kā vēsi zinātniski atklājumi. Lasīsiet par Maiklu Faradeju - zēnu no nabadzīgas Londonas ģimenes, kas izmisīgi meklē aizbildni, kurš ievirzītu viņu labākā dzīvē; par Emīliju du Šatelē - sievieti, kas iesprostota nepareizajā gadsimtā, cenšoties atrast pozīciju, kurā viņu neapsmietu par sava prāta izmantošanu [..]; par Cecīliju Peinu - anglieti, kuras karjera tika iznīcināta pēc tam, kad viņa uzdrīkstējās ieraudzīt saules likteni mūsu ēras 6-miljardajā gadā; par deviņpadsmit gadus vecu braminu, Subramanjanu Čandrasekaru, kas Arābu jūrā vasaras vidus karstumā atklāj kaut ko vēl baismāku. Caur visiem šiem stāstiem un atsaucēm uz Izaka Ņūtona, Vernera Heizenberga un citu pētnieku dzīvi kļūst skaidra katras vienādojuma E=mc² daļas nozīme."