sākums

2010. gada 27. jūlijs

Google Maps dīvainības

Google Maps nenoliedzami ir forša un ļoti lietderīga tehnoloģija. Bet nesen (kaut kad pavasarī) tā nepatīkami pārsteidza ar dažādiem krieviskiem vietu nosaukumiem Latvijas kartē. Liekas, ka pirmais, vai vismaz pirmais pamanītais, bija Brīvības piemineklis. Un tad sāka parādīties arvien vairāk un vairāk šādu nosaukumu, īpaši Rīgas kartē.

Nenoliedzami, arī manī tas izraisīja emocionālu nepatiku tieši tādēļ, ka tā bija krievu valoda. Līdz ar nepatiku bija arī jautājums, kā šie nosaukumi tur rodas. Vai kāds (cilvēks) tos tur speciāli raksta, vai tā ir kaut kāda sistēmas fīča? Likās, ka neviens neko vairāk par sašutušu pukstēšanu nedara, lai novērstu šos krieviskos vietu apzīmējumus. Vēlāk gan izrādījās, ka, kamēr es nebiju Latvijā, te kāds šīs problēmas risināšanai uzrunāja Drošības Policiju.

2010. gada 30. aprīlis

kaut kas par semantisko tīklu un Web 3.0

Nenoliedzami, ka ar google palīdzību globālajā tīmeklī var atrast gandrīz jebkādu meklēto informāciju. Tomēr, neskatoties uz to, bieži vien ir jāvelta ilgs laiks, lai sameklētu tieši to, kas mani interesē.
Piemēram, ja man būtu nepieciešamas uzzināt 10 lielākās valstis, kurās ir sieviete prezidente... Šāda informācija glabājas kaut vai wikipēdijā. Tur ir informācija par valstīm, par to platību, valdību utt. , kā arī, šī informācija tiek regulāri un operatīvi atjaunota. Tomēr, lai no turienes izdabūtu man nepieciešamo informāciju, man pašai nāktos skatīt cauri n-tās lapas un meklēt, kurās valstīs ir sieviete prezidente, cik lielas ir šīs valsis un tad atlasīt 10 lielākās. Tas noteikti aizņemtu diezgan daudz laika. Negribu pat izmēģināt, cik daudz.
Tā ir galvenā globālā tīmekļa problēma – tur ir daudz un dažāda informācija, bet tomēr atlasīt no tās tieši to, ko man vajag, nav nemaz tik ātri un vienkārši. Bez tam, ne vienmēr es zinu, ko man vajag un kas man varētu noderēt no tīmeklī esošās informācijas.
Tāpēc ir labi, ka ir cilvēki, kas strādā pie tā, lai būtu lielāka jēga no visas tās milzīgās informācijas gūzmas, kas tīmeklī pa šiem aptuveni 20 gadiem ir uzkrājusies un arvien tiek ražota klāt.
Neiedziļināšos tehniskajās detaļās, lai gan tas ir gana interesanti, vien īsumā minēšu galvenos atslēgvārdus šīs tēmas sakarā un galveno būtību.

2010. gada 21. marts

blogošana

Turpinot iepriekš aizsākto tēmu par blogošanu...
Blogger sāku lietot jau tad, kad Wordpress vispār vēl neeksistēja. Tas bija laikā, kad blogošana tik tikko tikai bija sākusi uzņemt savus apgriezienus. Un principā Blogger bija vienīgais sakarīgais serviss tai laikā (ap 2002.g.).
Blogu izveidoju nevis tāpēc, ka man kaut ko ļoti gribējās publiksi runāt, bet tāpēc, ka vajadzēja sekot līdzi un patestēt visādus komunikācijas veidus.

2010. gada 20. marts

blogošana: Wordpress vs Blogger

Papētīju Wordpress, apsverot iespēju pāriet uz tā no Blogger. Ieimportēju savu bloggeri wordpressā, paspēlējos ar visādiem uzstādījumiem, izskatu utt. Atdūros pie problēmas, ka, ja grib rediģēt templeitu pa savam prātam, tad par to ir jāmaksā... Tas man galīgi neder, jo maksāt negribu, bet templeitus rediģēt gribu.
Vēl man arī nesanāca Wordpress Sidebarā pievienot savu elementu. It kā tur ir tāds elements "Patvaļīgs teksts vai HTML", bet ne 'embed', ne 'iframe' tas pretī neņēma. Tas man arī nepavisam nepatika.

2010. gada 11. marts

veloizbrauciens Jāņi 2004

Nedaudz sakārtoju savu blogu un izdomāju, ka jāieliek blogā arī šis apraksts, kas rakstīts tais vecajos labajos laikos, kad es vēl blogu (aktīvi) nelietoju. Oriģinālais raksts atrodams šeit. Tur man tas patīk labāk, kā šeit, jo tam ir sava vēsture. Bet tomēr parkopēju visu tekstu un komentārus šai bogā, lai glabājas viss vienuviet. Datumu gan lieku šodienas. Lai jau ir - šai saulainajā [joprojām ziemas] dienā ar cerībām un sapņiem par skaistu vasaru.