sākums

2010. gada 21. marts

blogošana

Turpinot iepriekš aizsākto tēmu par blogošanu...
Blogger sāku lietot jau tad, kad Wordpress vispār vēl neeksistēja. Tas bija laikā, kad blogošana tik tikko tikai bija sākusi uzņemt savus apgriezienus. Un principā Blogger bija vienīgais sakarīgais serviss tai laikā (ap 2002.g.).
Blogu izveidoju nevis tāpēc, ka man kaut ko ļoti gribējās publiksi runāt, bet tāpēc, ka vajadzēja sekot līdzi un patestēt visādus komunikācijas veidus.
Publiski runāt man gribas diezgan reti. Bet reizēm tomēr liekas, ka ir kaut kas teikšanas un līdzdalīšanas vērts un tad ir labi, ka ir tāds blogs. Savu domu publiska publicēšana liek šīs domas sakārtot un noformulēt, un tas vien jau ir noderīgi, priekš sevis, un nav pat svarīgi, vai kāds cits to lasa.

Vairāk gan izmantoju savu privāto blogu, kas arī ir Blogerī, bet ir slēgts citu acīm. Tas ir vērtīgi, pat vērtīgāk par publisko blogu. Privātajā nav jādomā, kā labi un pareizi izteikties. Var ātri iemest savas idejas, kādu tēmu apkopojumus, saites, fragmentus no citiem avotiem utt. Un tas viss ir uzskatāmi strukturēts un samērā ērti atrodams un pieejams jebkurā vietā un laikā (pieņemot, ka internets ir vienmēr un visur).

Savas dziļākās pārdomas rakstu papīra dienasgrāmatā. Tas ir forši. Lai gan, pēdējā laikā reti ko tur ierakstu, kam par iemeslu ir tas, ka man galvā ir pārāk liels ķīselis jeb domu nesakārtotība un cenšanās šīs domas sakārtot garos un paplašinātos teikumos prasa diezgan lielu piepūli. Njā, pēdējais ieraksts dienasgrāmatā ir 2009. gada 1. februāri... Bet tas jau nekas, gan es drīz atkal tur ko ierakstīšu.
Papīra dienasgrāmata ir baigi labā lieta. Sen senos laikos man tika uzdāvināta no Dānijas vesta, ar zelta atslēdziņu aizslēdzama dienasgrāmata. Tā noteikti ir viena no labākajām un vērtīgākajām dāvanām, ko es jebkad esmu saņēmusi, jo tā lieliski motivēja pierakstīt savus piedzīvojumus un pārdzīvojumus. Pirmais ieraksts šai dienasgrāmatā ir 1993.gada 27. decembrī. Ir varen interesanti pārlasīt manas tā laika pārdomas un notikumus. Šai dienasgrāmatā turpināju rakstīt līdz pat 2007. gadam. Kopumā tur ir ap 200 ierakstu. 2007. gada 30. decembrī Liverpūlē nopirku jaunu dienasgrāmatu, pēc izskata atbilstošāku manam šībrīža vecumam - ne vairs gaiši zili rozā, bet tumšu un klasisku.

Man ir aizdomas, ka šajā gadā es šajā savā publiskajā blogā publicēšos nedaudz vairāk kā iepriekšējos gados, jo ir sakrājušās dažādas tēmas, kuras priekš sevis vēlos noformulēt. Bet varbūt šīs tēmas tā arī paliks tikai manā privātajā blogā, jo domas noformulēšana prasa zināmu piepūli un laiku.

Lai vai kā, blogi/dienasgrāmatas ir vērtīga lieta. Senāk dienasgrāmatas slēdza aiz trejdeviņām atslēgām, tagad tās daudziem ir publiskas. Un neskatoties uz to, ka publiskas, manuprāt lielākai ieguvums no dienagrāmatas rakstīšanas ir pašam rakstītājam - savas vēstures piefiksēšana, domu sakārtošana.

Tā kā, blogojiet draugi, blogojiet!

0 koment�ri:

Ierakstīt komentāru