dcdace

Google Maps dīvainības

2010-07-27T02:18:00.008+03:00

Google Maps nenoliedzami ir forša un ļoti lietderīga tehnoloģija. Bet nesen (kaut kad pavasarī) tā nepatīkami pārsteidza ar dažādiem krieviskiem vietu nosaukumiem Latvijas kartē. Liekas, ka pirmais, vai vismaz pirmais pamanītais, bija Brīvības piemineklis. Un tad sāka parādīties arvien vairāk un vairāk šādu nosaukumu, īpaši Rīgas kartē.

Nenoliedzami, arī manī tas izraisīja emocionālu nepatiku tieši tādēļ, ka tā bija krievu valoda. Līdz ar nepatiku bija arī jautājums, kā šie nosaukumi tur rodas. Vai kāds (cilvēks) tos tur speciāli raksta, vai tā ir kaut kāda sistēmas fīča? Likās, ka neviens neko vairāk par sašutušu pukstēšanu nedara, lai novērstu šos krieviskos vietu apzīmējumus. Vēlāk gan izrādījās, ka, kamēr es nebiju Latvijā, te kāds šīs problēmas risināšanai uzrunāja Drošības Policiju.
Es šo epopeju palaidu gar ausīm un acīm. Dīvaini gan, protams, kāds gan Drošības Policijai varētu būt ar to sakars. Google Maps nav Latvijas produkts un labi, ka mēs vispār tai kartē esam attēloti vismaz kaut kādā valodā. Lai nu kā, bet, kad atgriezos Latvijā un atkal pievērsos dzīvei datorā un Latvijas kartei, redzēju, ka Brīvības pieminekļa uzraksts ir izlabots. Par to, protams, bija prieks. Bet prieka brīdis bija īss, jo krieviskie uzraksti bija saradušies daudzām citām vietām.

Diskusijas Google Help forumā

Tas jau vairs nepavisam nešķita normāli. Tad nu rakstīju uz Google Help forumu jautājumu, kas par lietu, kāpēc tā notiek. Lai arī Google ar savu produktu var darīt ko grib un attēlot to, kā grib, tomēr diez vai viņus iepriecinātu fakts par kartes popularitātes samazināšanos lietotāju vidū. Skaidrs, ka mani kā viņu produktu lietotāju neapmierina, ka uzraksti manas valsts kartē ir krievu valodā. Ja tie būtu angļu valodā, tad viss ok, tā tomēr ir starptautiska valoda, bez tam Google kodols tomēr ir ASV. Labi, es krieviski vairāk vai mazāk saprotu, man tā ir vairāk tiešām emocionāla nepatika, bet kā ar tiem ārzemniekiem, kas vēlas apciemot Latviju, bet uzraksti kartē ir krievu valodā, neatkarīgi no tā, kāda kartes apskatīšanas valoda ir izvēlēta?

Mans jautājums tika pievienots jau aizsāktai diskusijai par Brīvības pieminekli.

Tur sarakstē ar kādu Google starpnieku (vācieti) Ehg, kurš gan pats, kā liekas, neko daudz par Google iekšējām tehnoloģijām nezina un ir tikai tāds kā diskusiju moderators, noskaidrojās, ka šie krieviskie nosaukumi ir sistēmas kļūda un tam tā nevajadzētu būt. Bet uz to, kādēļ tie tomēr parādās un kādēļ šī kļūda rodas, neviens skaidru atbildi nav devis. Ehg izteica savus pieņēmumus, vēl kādā diskusijā izlasīju pāris citus pieņēmumus. Tomēr tie visi ir tikai pieņēmumi, vairāk vai mazāk ticami. Nekādu oficiālu skaidrojumu gan Google nav devis (vai neesmu atradusi). Izņemot dažus „Google Employee”, kuri diskusijās šo to ir ierakstījuši, kas tomēr neizskaidro visu problēmas būtību.

Atzīst par kļūdu

Būtiskākais, kas tika pateikts diskusijās bija, ka Google apzinās šo problēmu un atzīst to par kļūdu, un cenšas to labot. Kā arī to, ka šāda problēma nav specifiska tikai Latvijai.

Arābiešu uzraksti ASV kartē (diskusija)

Līdzīga problēma ir bijusi (vai joprojām ir) arī pašai ASV, kuru kartē vairāki uzraksti tika attēloti arābu valodā. Nav grūti iedomāties, kādu sašutumu tas izraisīja amerikāņu vidū. Tika radītas dažādas konspirācijas teorijas un aicināts FIB risināt šo problēmu. FIB gan līdzīgi kā mūsu DP šo jautājumu risināt atteicās, saprotamu iemeslu dēļ (kāds gan viņiem ar to sakars). Savukārt Google to skaidroja tikai un vienīgi kā tehnisku kļūdu. Un tieši arābu valodā uzraksti parādoties tikai sagadīšanās pēc.

Zviedriski uzraksti Somu kartē (diskusija)

Arī Somi jau ilgāk par gadu cīnās ar līdzīgu problēmu, jo viņu kartē ne vien vietu nosaukumi, bet pat ielas daudzviet tiek attēlotas zviedru valodā. Un pat viņi tur saskata kaut kādus politiskus, nevis tehniskus, iemeslus. Laikam jau grūti ir noticēt, ka atzītu tehnisku kļūdu Google nespēj novērst jau ilgāk par gadu. Kādā brīdī Google darbinieks paziņoja, ka kļūda ir izlabota, tomēr izrādījās, ka nav vis (pilnībā) izlabota vēl joprojām.

Iespējamie problēmas skaidrojumi

Kāpēc tad galu galā tā ir, ka kartes saturs rādās „nepareizās” valodās?

Sistēmas kļūda

Kāds Google darbinieks vienā no Help diskusijām skaidro, ka Google datubāzes satur dažādus vienas vietas nosaukumus. Daži no tiem ir atzīmēti kā pārāk neuzticami, lai tiktu attēloti kartē. Bet tā vietā, lai sistēma saprastu, ka „nedrīkst attēlot šo nosaukumu kartē”, tā to saprot kā „nedrīkst attēlot šo anglisko nosaukumu kartē”. Un tad sistēma meklē nosaukuma tulkojumu, ko varētu attēlot angliskā nosaukuma vietā un attēlo to. Lai gan, tas būtu tieši tas, ko sistēmai nevajadzētu darīt – nevajadzētu tos attēlot. Šī sistēmas kļūda var izvēlēties nosaukumu jebkurā valodā, bet parasti izvēlas alfabēta secībā. Tādēļ, piemēram, ASV kartē tiek attēlots nosaukums arābu valodā.

Googler Dave, Google Employee, 5/20/10 „We have lots of names for cities in our database, some of which are flagged as too obscure or untrustworthy to bother labeling on the map. But we had a bug where for such labels our software should have known "Don't put this label on the map" but instead thought "Don't put this *English* label on the map" and then happily went searching for a translation of the label that it could add instead of the English label. That's why the names are translations of often strange names for places - because they're names that we wouldn't have shown in the first place. The bug might choose a label for any language, but tends to choose Arabic simply because that is one of the first language options it runs into alphabetically.
Thanks for bringing it to our attention, and for your patience as we work on resolving the issue.”

Šis pieņēmums (vai apgalvojums) varētu izskaidrot Kalngales un Garciema krievisko nosaukumu parādīšanos kartē.

Lietotāju radīts saturs

Google starpnieks Ehg šo problēmu skaidro ar to, ka kartes saturs tiek ģenerēts no dažādiem avotiem – no vikipēdijas, panoramio foto un tml. Daudziem no kartē redzamajiem nosaukumiem ir iespēja uz tiem noklikšķinot iegūt papildus informāciju par konkrēto vietu. Tur arī ir redzami dažādi avoti, kuros ir informācija par šo vietu. Tomēr man joprojām nav pilnīgi skaidrs, pēc kāda principa tiek izvēlēts, kura avota nosaukums tiek attēlots kartē un kura nē. Kāpēc tieši krievu valodas nosaukums, ja par konkrēto vietu ir apraksti arī citās valodās? Bez tam, noklikšķinot kartē, tālākais apraksts nebūt neseko krievu valodā, bet pārsvarā tajā valodā, kura ir izvēlēta Google kartes apskatei (hl=lv vai hl=en vai cita).

Papildus automātiski ģenerētajam saturam, lietotāji var paši pievienot savas kompānijas vai organizācijas nosaukumu un atrašanās vietu kartē, izmantojot Google Places.

Parametrs (G)

Pētot Stradiņu slimnīcas nosaukuma iespējamos avotus, atradu kādu interesantu faktu. (Stradiņu slimnīca Rīgas kartē arī jau labu laiku tiek attēlota krievu valodā.) Noklikšķinot uz nosaukuma un atverot papildus info, apakšā redzam „User Content” sadaļu. Tur noklikšķinām uz krievisko vikipēdijas ierakstu un redzam pievienoto koordinātu atribūtu, kuram vēl klāt ir parametrs (G) ar paskaidrojuma tekstu „šī vieta ir attēlota Google kartē”.

Angliskajā rakstā arī ir koordinātas, bet šāda (G) burta nav. Latviskā raksta vispār vēl nebija. Es to izveidoju, gan pavisam skopu, jo mans galvenais mērķis bija arī tajā ievietot koordinātas un mēģināt panākt, lai nosaukums kartē parādītos no šī avota. To gan es tikai nedaudz papētīju, nekas pagaidām nesanāca.

Vikipēdijas rakstos, noklikšķinot uz koordinātām, atveras GeoHack lapa ar visādu papildus informāciju. Piemēram, ar to, kurā zoom līmenī konkrētais nosaukums parādīsies kartē. Piemēram, krieviskais Stradiņa slimnīcas nosaukums Google kartē parādīsies iezūmojot līdz piektajam līmenim (Zoom 5).

Man gan vēl neizdevās noskaidrot, kādēļ tieši krievu vikipēdijā ir šāds (G) parametrs un kā ko tādu ievietot latviskajā vikipēdijas rakstā. Kā arī man nav pilnīga pārliecība, ka tas ir pie vainas, jo, piemēram, Mākslas muzejam, kas arī kartē tiek attēlots krievu valodā, nav šāda parametra vikipēdijā. Varbūt šis nosaukums tiek ņemts no kāda cita avota? Bet no kāda? Un kāpēc tas parādās krieviski, nevis kādā citā valodā (kā redzams noklikšķinot, „User Content” ir arī citās valodās). Starp citu, Mākslas muzeja uzraksts parādās iezūmojot līdz ceturtajam līmenim.
Varbūt šis (G) nemaz nav nekāds vikipēdijas parametrs, bet lietotāja paša pievienots burts? Apskatot raksta kodu, gan nekas par to neliecina. Tur ir tikai šī rindiņa {{Coord|56|55|54|N|24|03|54|E}} Varētu to, protams, brutāli izdzēst vai nomainīt zoom līmeni, bet nevēlos to darīt un tas neatrisinātu globālo problēmu.

Web 3.0?

Kopumā tas nebūt nav slikti, ka Google kartes saturs tiek ģenerēts automātiski no dažādiem citiem internet resursiem. Tā ir tā sauktā Web 3.0 un semantiskā tīkla raksturiezīme jeb nākamā globālā tīmekļa attīstības stadija, par ko nedaudz minēju savā iepriekšējā bloga ierakstā. Bet šobrīd gan Google karte, vismaz Rīgā, izskatās pēc palielas miskastes un saģenerētais saturs man liekas diezgan mistisks.

2007. gada aprīlī Search Engine Land raksīja, ka Google apsver iespēju kaut kad nākotnē daļu no lietotāju ģenerēta satura integrēt Google kartē. Rakstā šī ideja tika slavēta, minot, ka citu aplikāciju (third party) un lietotāju radīts saturs bagātinātu kartes datu bāzi, sniedzot informāciju par interesantiem apskates objektiem, labiem restorāniem un citām noderīgām lietām, kas savādāk netiktu attēlota Google kartē, un tādējādi karti padarītu lietderīgāku un interesantāku.

Šķiet, ka šis brīdis nu ir pienācis...

Jā, jau diezgan pasen pastāv iespēja izvēlēties, lai kartē tiek attēloti vēl papildus informācijas līmeņi, bet vietu nosaukumu attēlošanai šāda izvēles iespēja netiek dota. Tie tiek ģenerēti no dažādiem avotiem un attēloti kartē padarot karti pavisam nebaudāmu. Un nekāda liela lietderība vismaz Rīgas kartē tur šobrīd nav, drīzāk popularitātes zudums. Arī somi, kuriem jau ir apnicis gaidīt, kad zviedriskie nosaukumi viņu kartē pazudīs, izvēlas lietot citas kartes nevis Google Maps.

yamaneko 7/19/10 „I do not use Google maps anywhere anymore, it is completely useless for me. I do not believe that they never will fix this. Trust me, Finland is so small country so it is insignificant for Google if we have useless language in Google maps.”

Mistika
Daži mistiskumi, kas man nepavisam nav saprotami.

Kāpēc tieši krieviskais avots

Jau iepriekš rakstīju, ka man nav skaidrs, kādēļ tiek attēloti tieši krieviskie nosaukumi. Krievu (Russian) valoda alfabētā ir gan aiz angļu (English), gan latviešu (Latvian) valodām. Viens no skaidrojumiem vismaz dažiem nosaukumiem varētu būt tas (G) parametrs pie koordinātām vikipēdijas rakstos. Bet tas neizskaidro visus gadījumus, kā arī nav skaidrs, kur tas (G) rodas.

Kāpēc Kalngale un Garciems

Kāpēc tieši Kalngale un Garciems šobrīd ir attēloti arī krievu valodā? Vai iespējams, ka šeit saturs tiek ņemts no kādas vecākas krievu kartes?

Kāpēc kirilicā?

Kāpēc daudzviet nosaukumi ir rakstīti it kā latviešu valodā (vai kaut kas līdzīgs), bet kirilicā? Tas ir iezūmojoties līdz trešajam līmenim (saite).

Noklikšķinot uz kiriliciskā nosaukuma, papildus informācijā nekāds krieviskais vai kirilicā rakstītais teksts neparādās...

Kurzemes Hercogiste

Un pēdējā laika prikols – Balasta dambī attēlotais Kurzemes Hercogistes nosaukums krievu valodā, bet noklikšķinot uz tā parādās nosaukums japāņu valodā.

Par Kurzemes Hercogisti, kā izrādās, ir ieraksti vikipēdijā ļoti daudzās valodās, tai skaitā arī japāņu (bet ne latviešu). Tas, protams, priecē, bet atkal neskaidrība, kādēļ Google karte par prioritāti ņem krievu valodu, papildus informācijas nosaukumam – japāņu valodu, bet pašu informāciju sniedz vēl citā valodā.

Gan jau salabos

Kopumā šis viss ir diezgan interesanti un gribētos dzirdēt Google oficiālo un tehniski detalizēto skaidrojumu. Šobrīd, pārlasot dažādas diskusijas, šķiet, ka viņiem pašiem nav gluži skaidrs, kā saturs kartē tiek ģenerēts un pēc kāda principa attēlots. Tiek gan apgalvots, ka viņi arī to atzīst par kļūdu un cenšas labot. Man gribētos ticēt, ka tā tiešām ir un šī satura integrēšanas lieta tiks attīstīta tālāk un nonāks līdz baudāmākam un lietojamākam līmenim kā šobrīd.

Principā jau vienīgais, ko viņiem vajadzētu sakārtot ir attēlošanas valodu prioritāšu sakārtošana. Nosaukumiem vajadzētu parādīties vai nu angļu valodā, kas tomēr ir starptautiska valoda, vai kartes apskatīšanai izvēlētajā valodā.
Izrādās, ka Latvijas karti var izvēlēties apskatīt krievu valodā un tad ļoti daudz vietu nosaukumu parādās krievu valodā.

Tas ir ideālais variants, kādai vajadzētu būt Google kartei, lai man būtu patīkami to lietot - satura attēlošana angļu vai izvēlētajā valodā.

Sižets Panorāmā
Pirms pāris dienām par šo problēmu bija arī neliels sižets Panorāmā

http://www.ltvzinas.lv/?n=video&id=2169

kaut kas par semantisko tīklu un Web 3.0

2010-04-30T01:50:00.008+03:00

Nenoliedzami, ka ar google palīdzību globālajā tīmeklī var atrast gandrīz jebkādu meklēto informāciju. Tomēr, neskatoties uz to, bieži vien ir jāvelta ilgs laiks, lai sameklētu tieši to, kas mani interesē.
Piemēram, ja man būtu nepieciešamas uzzināt 10 lielākās valstis, kurās ir sieviete prezidente... Šāda informācija glabājas kaut vai wikipēdijā. Tur ir informācija par valstīm, par to platību, valdību utt. , kā arī, šī informācija tiek regulāri un operatīvi atjaunota. Tomēr, lai no turienes izdabūtu man nepieciešamo informāciju, man pašai nāktos skatīt cauri n-tās lapas un meklēt, kurās valstīs ir sieviete prezidente, cik lielas ir šīs valsis un tad atlasīt 10 lielākās. Tas noteikti aizņemtu diezgan daudz laika. Negribu pat izmēģināt, cik daudz.
Tā ir galvenā globālā tīmekļa problēma – tur ir daudz un dažāda informācija, bet tomēr atlasīt no tās tieši to, ko man vajag, nav nemaz tik ātri un vienkārši. Bez tam, ne vienmēr es zinu, ko man vajag un kas man varētu noderēt no tīmeklī esošās informācijas.
Tāpēc ir labi, ka ir cilvēki, kas strādā pie tā, lai būtu lielāka jēga no visas tās milzīgās informācijas gūzmas, kas tīmeklī pa šiem aptuveni 20 gadiem ir uzkrājusies un arvien tiek ražota klāt.
Neiedziļināšos tehniskajās detaļās, lai gan tas ir gana interesanti, vien īsumā minēšu galvenos atslēgvārdus šīs tēmas sakarā un galveno būtību.

„Jēgas radīšana” no globālajā tīmeklī pieejamajiem „labumiem” tiek panākta izmantojot semantiskā tīkla tehnoloģijas, kas attiecas uz, tā saukto, Web 3.0 ēru. Ja Web 2.0 ir galvenokārt saistīts ar cilvēku savstarpējo komunikāciju (blogi, twiteri, draugiem.lv, youtube utt.), tad Web 3.0 ir saistīts ar webisko datorsistēmu savstarpējo komunikāciju. Ar semantiskā tīkla tehnoloģiju palīdzību tiek panākts, ka datorsistēmas (web aplikācijas) saprot viena otru un komunicē viena ar otru.

Semantiskā tīkla pamatā ir ontoloģijas. Ontoloģija savukārt ir jēdzienu sistēma – jēdzieni un saites starp tiem. Šāda jēdzienu sistēmas izmantošana ļauj datorprogrammām „saprast” informācijas jēgu jeb semantiku. Un ja dažādas datorsistēmas izmanto vienu un to pašu jēdzienu sistēmu, tad šīs datorsistēmas var „saprast” viena otru.
Piemēram, runājot par Latviju, atkarībā no konteksta datorsistēma „saprastu” vai ar to ir domāta valsts Latvija, viesnīca „Latvija” vai varbūt mikroautobuss „Latvija”. Vai runājot par „briedi” saprastu, vai runa ir par briedi mežā vai personu ar uzvārdu Briedis.
Šis risinājums uzlabo arī dabīgās valodas apstrādi, ļaujot lietotājiem meklēt tīmeklī ne tikai pēc atslēgas vārdiem, bet arī pēc konkrēta interesējošā jautājuma. Kaut vai to pašu – kuras ir 10 lielākās valstis, kurās ir sieviete prezidente. Šobrīd, ja mēs meklētājā ievadām tādu jautājumu, mums tiek izdota atbilde balstoties uz atslēgvārdiem, nevis pēc būtības.
Ontoloģiju definēšanai tiek izmantota noteikta valoda, līdzīgi kā ir html – informācijas attēlošanai pārlūkprogrammā, vai XML – informācijas strukturēšanai. Viena no šādām valodām jeb standartiem, kas šobrīd jau tiek diezgan plaši izmantota, ir RDFa.
Google meklētājs arī jau šobrīd ir diezgan gudrs un saprot dažus jēdzienus. Piemēram, tas saprot, ko nozīmē vārds „travel” (pamēģini, redzēsi, ko tas nozīmē). Citas lietas, ko Google „saprot” labi aprakstītas te http://www.mapelli.info/tips/ultimate-google-search-tips-guide

Ar semantiskā tīkla palīdzību dators ne tikai labāk saprot, ko mēs vēlamies atrast, bet arī piedāvā mums automātiski saturu, kas mums varētu būt noderīgs. Šis saturs tiek iegūts no dažādām sistēmām.

Piemēram, students, apskatot universitātes mājas lapā savu lekciju sarakstu, var ar viena klikšķa palīdzību, vai automātiski – pēc noteiktiem uzstādījumiem, ievietot lekciju sarakstu savā google (vai citā web bāzētā) kalendārā; viņam automātiski tiek piegādāta papildus informācija par noteiktu mācību priekšmetu – piemēram, praktisko darbu izpildes termiņi. Ja vēl klāt ir informācija par prognozēto laika apjomu darba izpildes, tad sistēma var automātiski aprēķināt, cik reāli studentam tos ir izpildīt termiņā, un pie kalendārā ierakstītās ballītes ceturtdienas vakarā, pievienot brīdinājuma ziņu, ka uz ballīti labāk gan neiet, bet ķerties pie darbu izpildes.

Nu kaut kā tā. Tas nedaudz fantāzijai. Bet kaut kas no šī jau ir pavisam reāls un pieejams.
Nedaudz papētīju, kas konkrēti semantiskā tīkla lietas labad ir izdarīts un pieejams parastam lietotājam un kā tas tiek panākts.

Es apskatīju divus risinājumus: Headup un Zemanta.

Par Zemantu biju dzirdējusi jau pasen. Toreiz gan neizmēģināju, kā tā darbojas, tāpēc nevaru novērtēt uzlabojumus pēdējo gadu laikā. Gan Headup, gan Zemanta ir satura piegādāšanas/ieteikšanas sistēmas.
Zemantu galvenokārt izmanto blogeri. Tā analizē tekstu, kas tiek rakstīts blogā un automātiski piedāvā saistītos/līdzīgos rakstus, bildes, saites, tagus. Tas ir īpaši noderīgi tieši automātiskai saišu ģenerēšanai. Piemēram, lai noteiktiem vārdiem automātiski saliktu saites uz wikipediju.

Headup ir līdzīga tehnoloģija – tā arī automātiski piedāvā saturu. Var, piemēram, savā mājas lapā pievienot vienu rindiņu headup koda.

[script src="http://mint1.headup.com/clientscripts/annotate.js?customerid=dcdace" type="text/javascript"]
[/script]

Tad mājas lapai atveroties, headup analizē lapas saturu, pasvītro atpazītos vārdus, saģenerē papildus informāciju par šiem vārdiem un attēlo ērtā veidā.

(Šis kods ir ielikts arī šajā blogā, tāpēc, iespējams, pamanīsiet vai jau pamanījāt sarkani punktoti svītrotus vārdus un headup darbībā.)
Headup pieejams arī kā Firefox Add-ons, bet tam man nepatika informācijas attēlojums. Tas nelikās tik glīts un ērts kā webā implementētajā fīčā. Bet funkcionalitātes ziņā tāpat ir noderīgs, jo man pašai nav jāmeklē atsevišķi informācija wikipēdijā, attēlos, youtūbē, kā to parasti daru par interesējošu vārdu, bet šis saturs no šīm lapām tiek man automātiski piegādāts.

Jāatzīst gan, ka šīs tehnoloģijas normāli darbojas tikai ar angļu valodas tekstiem. Vismaz headup veido savu ontoloģiju tikai ar angliskajiem jēdzieniem.
LU ir grupa, kas strādā pie latviešu semantiskā tīkla izstrādes un attīstības. Cerams, ka arī viņi kaut kad nāks klajā ar līdzvērtīgiem risinājumiem.

Tas bija tāds īss ieskats manā izpratnē un pārdomās par semantisko tīklu.

Papildus informācijai, jauks video par šo tēmu

Un cita papildus informācija

Latviešu valoda semantiskajā tīmeklī (SemTi-Kamols)
http://www.semti-kamols.lv/doc_upl/SemTi-Kamols_final.pdf

Vienkāršots izskaidrojums par semantisko tīklu

RDFa
http://rdfa.info/about/

Headup tehnoloģija
http://headup.com/technology.php

blogošana

2010-03-21T00:47:00.006+02:00

Turpinot iepriekš aizsākto tēmu par blogošanu...

Blogger sāku lietot jau tad, kad Wordpress vispār vēl neeksistēja. Tas bija laikā, kad blogošana tik tikko tikai bija sākusi uzņemt savus apgriezienus. Un principā Blogger bija vienīgais sakarīgais serviss tai laikā (ap 2002.g.).

Blogu izveidoju nevis tāpēc, ka man kaut ko ļoti gribējās publiksi runāt, bet tāpēc, ka vajadzēja sekot līdzi un patestēt visādus komunikācijas veidus.

Publiski runāt man gribas diezgan reti. Bet reizēm tomēr liekas, ka ir kaut kas teikšanas un līdzdalīšanas vērts un tad ir labi, ka ir tāds blogs. Savu domu publiska publicēšana liek šīs domas sakārtot un noformulēt, un tas vien jau ir noderīgi, priekš sevis, un nav pat svarīgi, vai kāds cits to lasa.

Vairāk gan izmantoju savu privāto blogu, kas arī ir Blogerī, bet ir slēgts citu acīm. Tas ir vērtīgi, pat vērtīgāk par publisko blogu. Privātajā nav jādomā, kā labi un pareizi izteikties. Var ātri iemest savas idejas, kādu tēmu apkopojumus, saites, fragmentus no citiem avotiem utt. Un tas viss ir uzskatāmi strukturēts un samērā ērti atrodams un pieejams jebkurā vietā un laikā (pieņemot, ka internets ir vienmēr un visur).

Savas dziļākās pārdomas rakstu papīra dienasgrāmatā. Tas ir forši. Lai gan, pēdējā laikā reti ko tur ierakstu, kam par iemeslu ir tas, ka man galvā ir pārāk liels ķīselis jeb domu nesakārtotība un cenšanās šīs domas sakārtot garos un paplašinātos teikumos prasa diezgan lielu piepūli. Njā, pēdējais ieraksts dienasgrāmatā ir 2009. gada 1. februāri... Bet tas jau nekas, gan es drīz atkal tur ko ierakstīšu.
Papīra dienasgrāmata ir baigi labā lieta. Sen senos laikos man tika uzdāvināta no Dānijas vesta, ar zelta atslēdziņu aizslēdzama dienasgrāmata. Tā noteikti ir viena no labākajām un vērtīgākajām dāvanām, ko es jebkad esmu saņēmusi, jo tā lieliski motivēja pierakstīt savus piedzīvojumus un pārdzīvojumus. Pirmais ieraksts šai dienasgrāmatā ir 1993.gada 27. decembrī. Ir varen interesanti pārlasīt manas tā laika pārdomas un notikumus. Šai dienasgrāmatā turpināju rakstīt līdz pat 2007. gadam. Kopumā tur ir ap 200 ierakstu. 2007. gada 30. decembrī Liverpūlē nopirku jaunu dienasgrāmatu, pēc izskata atbilstošāku manam šībrīža vecumam - ne vairs gaiši zili rozā, bet tumšu un klasisku.

Man ir aizdomas, ka šajā gadā es šajā savā publiskajā blogā publicēšos nedaudz vairāk kā iepriekšējos gados, jo ir sakrājušās dažādas tēmas, kuras priekš sevis vēlos noformulēt. Bet varbūt šīs tēmas tā arī paliks tikai manā privātajā blogā, jo domas noformulēšana prasa zināmu piepūli un laiku.

Lai vai kā, blogi/dienasgrāmatas ir vērtīga lieta. Senāk dienasgrāmatas slēdza aiz trejdeviņām atslēgām, tagad tās daudziem ir publiskas. Un neskatoties uz to, ka publiskas, manuprāt lielākai ieguvums no dienagrāmatas rakstīšanas ir pašam rakstītājam - savas vēstures piefiksēšana, domu sakārtošana.

Tā kā, blogojiet draugi, blogojiet!

blogošana: Wordpress vs Blogger

2010-03-20T02:43:00.006+02:00

Papētīju Wordpress, apsverot iespēju pāriet uz tā no Blogger. Ieimportēju savu bloggeri wordpressā, paspēlējos ar visādiem uzstādījumiem, izskatu utt. Atdūros pie problēmas, ka, ja grib rediģēt templeitu pa savam prātam, tad par to ir jāmaksā... Tas man galīgi neder, jo maksāt negribu, bet templeitus rediģēt gribu.
Vēl man arī nesanāca Wordpress Sidebarā pievienot savu elementu. It kā tur ir tāds elements "Patvaļīgs teksts vai HTML", bet ne 'embed', ne 'iframe' tas pretī neņēma. Tas man arī nepavisam nepatika.

Blogerī ir daudz labākas iespējas visādus third-party gadžetus pievienot un tādējādi sakonfigurēt sava bloga izskatu pēc savām vēlmēm.
Vēl, ko es jau senāk cita bloga sakrā novēroju, ir ka slēgtajos blogos Blogger ļauj pievienot līdz 100 lasītājiem, bet Wordpress tikai līdz 35.

Kopumā gan jāatzīst, ka Wordpress ir krutāks kā Blogger kaut vai tāpēc, ka to ir iespēja uzinstalēt uz sava servera un tad konfigurēt un rediģēt cik uziet. Bet man nav savs serveris (tikai localhost) un maksāt par hostingu negribu, tāpēc arī tas atkrīt.
Līdz ar to, vismaz pagaidām, palikšu pie tā paša Blogger, kas man šķiet ērtāk konfigurējams un pielāgojams manām vēlmēm.
Un tā kā Blogger šobrīd pilnībā ir Google paspārnē, arī tas dažkārt ir diezgan ērti.

veloizbrauciens Jāņi 2004

2010-03-11T13:56:00.026+02:00

Nedaudz sakārtoju savu blogu un izdomāju, ka jāieliek blogā arī šis apraksts, kas rakstīts tais vecajos labajos laikos, kad es vēl blogu (aktīvi) nelietoju. Oriģinālais raksts atrodams šeit. Tur man tas patīk labāk, kā šeit, jo tam ir sava vēsture. Bet tomēr parkopēju visu tekstu un komentārus šai bogā, lai glabājas viss vienuviet. Datumu gan lieku šodienas. Lai jau ir - šai saulainajā [joprojām ziemas] dienā ar cerībām un sapņiem par skaistu vasaru.

===veloizbrauciens Jāņi 2004===
pārkopēts no http://85.254.224.241/dc/jani04/jani_y.asp
Dalībnieki =

Anda: Ingas draudzene.
Kristīne: parastā Kristīne
Artūrs: parastais Artūrs
Aija: parastā Aija
Evija: Ingas draudzene. Aizvietos Ingu Kalnciemā.
Artis: Evijas draugs. Komplektā ar Eviju dzīvos Kalnciemā.
Inga: Kalmane
Kaspars: Ingas
Gaša: parastais Gaša
Hamlets: parastais Hamlets
Dace: es

Četri_stiprākie = [Hamlets, Gaša, Aija, Dace]
Lielā_patiesība = „lēnāk brauksi, sausāks būsi” //ne vienmēr = true
trīs_līdzbeigām_braucēji = [Hamlets, Gaša, Dace]
minNobr_dienā = ~30km
maxNobr_dienā = 150km
maxĀtrums = ~70km/h //Gaša gan pierādīt nevarēja, bet apgalvoja, ka tādu sasniedza
kopānobraukts_man = ~450km
pieklājīgs_temps =>28km/h
Kastrolis: Gašam draugs, kurš aizdeva katlu
kastrolis: Kastroļa katls

Sākums
23.06.2004. (līgošanās diena)
Sarunāts, ka līdz Mērsragam tiekam divās porcijās: daļa ar vilcienu līdz Tukumam un tad tālāk ar velo, daļa jau no Rīgas ar velo. Visiem jātiekas 16:00 Ķesterciema pagriezienā. Un Aija sagaidīs kaut kur Bērzciemā, jo pirms Mērsraga iebrauksim izbraukt orhideju taku un papriecāties par skaistiem Engures ezera skatiem.
Kā jau tas lielākoties notiek, tā arī mums – ja plāns ir, tas nenozīmē, ka tas jāpilda [btw, plāns bija šāds]. Un tā nu sanāk, ka tie, kas dodas ar vilcienu, no mājas iziet krietni pirms tiem, kas dodas ar velo. Plānots bija 12:00 izbraukt, bet visādu tradicionālo iemeslu dēļ izbraucam pāri 13:00. Nu bet tas jau nav iemesls, lai mēs kaut kur steigtos. Braucam lēni, paspējam iesauļoties un papļāpāt. Garāmbraucošajiem mašīnās, kuri traucas uz savām līgo vakara svinībām, laikam mēs patīkam, jo daudzi mums signalizē un pat kaut ko uzsauc.

Tādas prātīgas braukšanas rezultātā ap 16:00, kad mūs sazvana no Tukuma braucošie, kuri jau ir sasnieguši Ķesterciema pagr., mēs vēl esam tikai Ragaciemā. Tā kā mums vēl vismaz stunda ko braukt, sarunājam tikties Engurē.
Galu galā pēc ilgas braukšanas, sauļošanās un garāmbraucēju uzmanības piesaistīšanas beidzot visi tiekamies. (Pirms tikšanās Gaša kaut kur pirms Engues iesēžas autobusa aizvējā un uzstāda brauciena maksimālo ātrumu).Arī Aija mūs pacietīgi sagaidījusi. Nedaudz izpušķojam savus velo ar jāņu zālēm un dodamies atlikušajos km.
Ar apkrautiem velo nav visai komfortabli pārvietoties pa orhideju takas laipiņām, tāpēc pārsvarā stumjamies. Orhidejas gan tikai dažas redzamas, tomēr apkārtne pati par sevi ir skaista.
Pamazām izripojam no meža un esam pie Engures ezera, kur dodamies uz putnu vērošanas torni. [te tālāk es nezinu, kas notika, jo es atdalos un aizšauju jau uz Mērsragu uzdziedāt.]
Pulkstenis jau tuvojas 22:00, kad satiekamies visi pie manis, savācam šo to svinībām un beidzot dodamies uz Aijas noskatīto vietu pie jūras.
Pa ceļam ar klusuma brīdi godinām no jūras izskalotu lielu beigtu roni.
Noskatītajā vietā, ceļot teltis un klājot svinību galdu, priecājamies par ārkārtīgi augstā līmenī noorganizēto saulrietu.
Ak jā, vēl visam paralēli vācam malku lielajam sārtam un sēžamos bluķus, kas jūrmalā ir diezgan plašā izvēlē. Mums ir pat tīri pieklājīgs galds, kas līdz ar saules iegrimšanu dziļajā jūras dzelmē [dzejiska izteiksme] beidzot ir arī apkrauts ar pārtiku un līgo vakara svinības tiek atklātas ar savietošanos ap svinību galdu un pirmo kumosu ievietošanu mutes dobumā [medicīniska izteiksme].
Šur tur jūrmalā redzami vēl daži ugunskuri.
Tā nu mēs sēžam, mielojamies, mokāmies ar sašļiku pagatavošanu daudz maz ēdamā stadijā. Vispār tautas lielākā daļa (kopā bijām 11) izskatās sagurusi un maz pamazām aizvelkas uz guļu. Pirms tam gan vēl kopā krietni uzdziedam (šitā mēs dziedājām). Daži jūras malā uzlec polku.

Beigu beigās pie ugunskura paliek četri stiprākie apņēmības pilni sagaidīt saullēktu un labu laika apstākļu gadījumā aizbraukt līdz Mērsraga molam, kur var redzēt sauli izlecam no jūras. Tikmēr cepam folijā ievīstītus kartupeļus, runājam, uzturam uguni un iegūstam pirmo vietu piekrastes jāņuguns uzturēšanas konkursā, jo visas citas tuvāk un tālāk redzamās ugunis pamazām izdziest.
Tā kā tautā pieņemts, ka Jāņi bez lietus nav īsti Jāņi, tad arī priekš mums tomēr ir noorganizēti lielie melnie ūdens bumbuļi debesīs [nez kāda izteiksme], kas pamazām sāk izlīt mums uz galvas. Bet “četri stiprākie” tik viegli nepadodas un satupuši ap ugunskuru un pārklājušies ar Aijas lietus mēteli uztur naksnīgas sarunas un met kārus skatus uz Arta sašļikiem (Hamlets droši vien tos nekārtoja, bet tas šai gadījumā nav svarīgi). [Paskaidrojums: Artim bija īpaša sašļiku cepšanas metode, kā viņš pats apgalvoja, pārbaudīta un atzīta par ļoti labu esam. Proti, viņš tos bija sadūris uz koka, koku iespraudis zemē tā, lai gaļa būtu patālu no uguns, un atstājis to līdz rītam tā karsēties. Tad nu mums bij doma uz rīta pusi gaļu paslepšus apēst, uzdurt jaunu porciju un nevainīgām sejām stāstīt, ka Arta sašliku cepšanas metode nav laba metode.] Bet “četri stiprākie” ir ļoti labi savās sirdīs un savus slepenos nodomus nerealizēja. Atstājām vien gaļu kūpināmies un slacējamies ar lietus lāsēm (ja pareizi atceros, tad Artis to no rīta gardu muti apēda).
Tā kā līst un neizskatās, ka līdz saules lēktam pārstās līt, tad atmetam domu par došanos uz molu un turpinām uzturēt naksnīgās sarunas ap ugunskuru. Īsi pirms laika, kad vajadzētu saulei lekt, sāk pamatīgi gāzt, kas pat “četriem stiprākajiem” vairs nepatīk, tāpēc fiksi lēkšojam uz telti pametot jāņuguni un Arta sašlikus likteņa varā [baigā izteiksme].
Bet pie “četriem stiprākajiem” miega rūķis vēl nav ieradies, tāpēc gribētos vēl parunāt un pasmieties, bet diemžēl Anda guļ. Un kā jau tika minēts, “četri stiprākie” ir ļoti labi savās sirdīs, tāpēc negrib traucēt Andas miegu un iedomājas, ka varētu viņai vienkārši aizbāzt ar kaut ko ausis. Bet “četri stiprākie” ir pārāk labi savās sirdīs, tāpēc savus nodomus atmet, ver savas mutītes un actiņas ciet un drīzi vien sāk šņākt un krākt.
------------------------------- Piemetinājumi par šo dienu:-----------------------------

dace	(7/6/2004 5:32:30 PM): nav ko piebilst
kasio	(7/8/2004 6:27:24 PM): Vai! Cik skaisti!
Aija	(7/9/2004 12:47:54 PM): Hamleta&Ingas danču paraugdemonstrējumos augstākā pilotāža bija "Tūdaliņ un Tāgadiņ" reanimēšana. Paldies!
Inga_pireneju	(7/9/2004 6:17:40 PM): eu, ljautinji, baigi labi! bet kaapeec guleejaat???
dace	(7/12/2004 8:12:37 PM): nu kaa, kaapeec guleejam. paskaidroju tak - aaraa lija, teltii Anda guleeja. Kas ta mums cits atlika? un citi guleeja taapeec, ka bija peec brauciena sagurushi. Nu varbuut taisniiba par to, kaa jaanji jaasvin, ir shajaa tekstaa: "Pasaakuma plaans super, visu to veeleetos redzeet un jo iipashi sapabildeet, bet KAAPEEC JAANJOS? :/ Jaanjos tak pieliek muuli ar sieru, alu un galju un daudz nekustaas, tik cik paarlecot paari kaadai ugunij ;)". Mees laikam pa daudz kusteejamies :)
artis	(7/14/2004 11:02:24 PM): itaaliski - grande, dace!!!! par jaanju dziesmu reaali var iereekt:)))
artis	(7/14/2004 11:06:05 PM): jaa, taa shashliku metode ir patieshaam paarbaudiita:)) interesanti, kaa ketchups uz tiem nokjuva:)?
artis	(7/14/2004 11:08:08 PM): jaaa, tautinjs, anda no riita suurojaas, ka 4stipraakie esot uzvedushies paaraak skalji un nav devushi jamajai kaartiigi baudiit lIgo saldo miegu..:)
dace	(7/15/2004 10:21:29 AM): njaa, par Andu - citreiz laikam tomeer vajadzees ar kaut ko ausis guleetaajiem azbaazt, lai tie saldi var guleet ... :)
Aija	(7/16/2004 10:29:15 AM): Naakamgad izveidosim nometnee divus sektorus: 1. guleetaaju 2. liidz-gailjiem-liigotaaju. Ir veel kaadas idejas?
dace	(7/16/2004 11:22:32 AM): nevajag taadus sektorus. neviens nedriikst protesteet, ka jaanju naktii neljau guleet. tieshi preteeji - par to pat jaabuut pateiciigam :) nu kaa tur tai pantinjaa - "kas guleeja jaanju nakti..."
Hamlets	(7/16/2004 2:45:07 PM): ...taisoties braucienam, Hamlets izmisīgi ik pēc brīža vēro pulksteni un nevar saprast kur tad šis tā šorīt jāstedzas, par prieku Hamletam un ar kavējumu kopējā rezultātā Artūrs un Kristīne pie Hamleta ierodas ar 15.min. nokavēšanos, arī Hamlets nežēlo savu artavu kavējumam, 15.min. garumā :-))- pēc šīs pieklājīgās aiztures tad arī sākās mūsu Jāņu ceļojuma sākuma posms Teika-Kalnciema iela, Hamlets pēc VEF tilta iedomā pazvanīt kādai tuvai personai (māmiņai), sakot, ka lai Artūrs un Kristīne vien brauc es būt panāks šos, iznācis no būdiņas (Hamletam patīk zvanīt no būdiņām - tad lietainā laikā nelīst uz galvas ;-))) lecu savam braucamajam virsū un nu tik minu ar pilniem apgriezieniem, bet kā šos panākt nevaru tā nevaru panākt, no sākuma domāju, reku šie aizmīcījuši, ka ne smakas, bet pēc tam kaud jau tuvojos kalnciemam mēģināju atcerēties, kurā tad vietā es šiem savā ātrumā varēju panesteis garām un nepamanīt ne pašu, ne to izmisīgos kliedzienus "pagaidi Hamlet!!" - kaa izraadiijaas to nemaz nebija :-)), jo šie jau pirmajā krustojumā bija aizbraukuši pa citu ceļu; btw: mums ceļš bija garāks kā pārējiem, attiecīgi priekā arī par tik pat vairāk :-))
Hamlets	(7/16/2004 2:47:35 PM): ...putnu vērošanas tornī nokļuvušie (Hamlets, Kaspars, Inga, Aija, Gaša un Artis, hmm, laikam arī Evija) ieturēja pusdienas, zirgus, un vienatnē zem krūma nolīdušo govi - kas pēc Gašas uzskatiem nebija tik īpašs radījums, atšķirībā no zirgiem un lidojošajiem gaišajiem punktiņiem (saucamajiem putniem zem tālskata lēcām :-))), un tāpēc neizpelnījās tā lidojošā putniņa balto pieskārienu ;-)) bet toties vienatnē pārdomās nodevies zirgs līdz vēderam ūdenī ir kaut kas :-)) ... ar ko gan Gaša savu puntēnu baro, hmm cik redzēju, tad tas tam ik pēc cik tur tiem kadriem iestūķē svaigi saldētu foto filmiņu :-)) ... kāds man stāsta ka uz šī ezera esot jauka sala, tad vēl šis tas par šo ezeru līdz man beidzot Hamlets iesaucas, bet šis taču ir tas pats ezers, kur mēs gadu atpakaļ jaungadā pāri, ausis ssapicējušu uz sīkāko ledus skaņu - vai nelūzt, vai kāds nebauda auksto ūdenes peldi augstāk par potītēm, soļojām izmisīgi meklējot iespēju noiet no tā sausā uz apsolīto egli mežā :-))
Hamlets	(7/16/2004 2:50:54 PM): ... "Daži jūras malā uzmet polku" - lai jau neapvainotu citus pārliekā nogurumā un sēdēšanā varu piemetināt, ka tie lecēji bija Hamlets, Inga, Gasha un Aija :-))
Hamlets	(7/16/2004 2:55:06 PM): ... jā Hamlets Arta sašļikus tiešām nekāroja, bet savu slapjo pakaļu iegrozīt kādā sausākā vietiņā gan prātoja kā ;-))
Hamlets	(7/16/2004 2:57:26 PM): ... "Īsi pirms laika, kad vajadzētu saulei lekt" runājot precīzos laika terminos tas būtu 4:15 :-))
Aija	(7/16/2004 3:49:36 PM): Var piebilst,- Hamlet tev izpalikusi atziniiba par teerpu. Kolektiiva vaardaa var teikt, ka uz visumaa sportiski teerpto liigotaaju fona, taa bija odzinja
Hamlets	(7/16/2004 4:03:59 PM): ... tiešām!!! - Hamletam, taču kā jau pienākas svinīgā pasākumā, bija balts krekls ar kaklasaiti :-))
dace	(7/16/2004 4:24:21 PM): aa jaa, tas bija labi :) a kaa taa nez kaut kaa beigaas sanaaca, ka mums nevienam nebija ne vainags, ne kas tads. un par Jaani taa arii neviens nepieteicaas ...
artis	(7/16/2004 10:04:24 PM): labi, ka vismaz eedaam jaanju sieru un uzdzeeram alu:)
Hamlets	(7/19/2004 10:40:10 AM): ... jaa ar tiem vainagiem šoreiz sanācās tā čābīgāk - Ingas dažādo krāsu diega spoļu Jāņu vainagos neizlietotie metri vēl joprojām atrodas pie Hamleta - laikam jāglabā līdz nākošajiem svētkiem :-))

-------------------------------------------------------------------------------------------------
24.06.2004. (biologu mājas diena)
No rīta guļam, protams, ilgi. Tālumā dzirdams, ka aizbrauc autobuss, ar kuru Anda bija domājusi atgriezties Rīgā. Bet Anda, liekas, vēl mierīgi guļ.
Maz pamazām izraušamies no savām migām un mēģinām sakasīt kaut ko ēdamu. Mēģinu cept gaļu folijā. Šāda tehnoloģija ir labāka par iesmiem, vienīgi sanāk diezgan smilšaini, kā arī dažas porcijas tiek ziedotas uguns dievam.
Celšanās, brokastošana un sataisīšanās tālākam ceļam ir lēna, nesteidzīga un ar vairākiem piegājieniem.
Šodien no mums atvadās Anda un arī diemžēl Kristīne. Kristīnei no iepriekšējās dienas brauciena sabojājusies kāja.
Beidzot esam apmēram sataisījušies. Es lēnā garā pavadu Kristīni un aizbraucu uz mājām atgriezt dažas mantiņas. Pārējie jau aizripo uz Roju.
Kad šie jau zvana, ka esot Rojā, es vēl tikai pie Mērsraga robežas, tāpēc „piedodu gāzi” un drīz vien visi laimīgi tiekamies Rojas molā, kur kādi jau paspējuši izpeldēties un pasauļoties.
Notiek tradicionāla fotografēšanās uz Rojas burtiem. Un tad arī pamazām ripināmies uz Kolkas pusi.
Piestājam Purciemā apskatīt balto kāpu un akmens laikmeta neolīta apmetņu vietas. Skaista taka, skaisti skati. Aija te kādreiz rakņājusies pa šīm smiltiņām – piedalījusies arheoloģiskajos izrakumos. Ja labi parakņājoties, varot vēl joprojām šo to atrast. Mums gan nevienam nav tāda īpaša vēlēšanās.
Pēc kāpas apskates ripojam atkal tālāk. Šeit piepildās lielā patiesība (lielā_patiesība = true) – „lēnāk brauksi, sausāks būsi”. Mēs ar Hamletu, par šo patiesību vēl neko nenojaušot, aiztraucamies ātrāk par pārējiem un pakļūstam zem liela melna lietus mākoņa. Laikam cerējām aizbēgt no bīstamās zonas, iekams mākonis paspējis piepeldēt. Bet mūsu cerības nepiepildījās un dabūjām visu mākoņa saturu uz savas galvas. Nu, lietus tāds, ka cauri nevar redzēt un kaut kas krusai līdzīgs arī. Pie norādes uz Ēvažu kāpu iemūkam tīri pieklājīgā tualetē, lai gan liela jēga no tā nav, jo tāpat esam pilnīgi slapji. Izrādās, ka jēga vispār nav nekāda, jo līdz ar to lietus arī pārstāj līt.
Pamazām sarodas arī pārējie –> sausi!!! A mēs kā tādi muļķi galīgi samirkuši tupam tualetē ...
Iebraucam apskatīt Ēvažu stāvkrastu, kur kārtējo reizi noorganizēti ārkārtīgi skaisti skati.
Pēc visādiem dienas piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem vakarpusē (kaut kur pāri 21:00 laikam jau) ieripojam Kolkā.
Šo to iepērkam veikalā un aizbraucam apskatīt luterāņu baznīcu, kur atrodas slavenā modernisma stilā gleznotā altārglezna. Tante interesanti pastāsta šo un to, kā arī izsaka mums līdzjūtību par sliktiem laika apstākļiem (līst lietus un neizskatās, ka pāries). Viņa ieminas, ka tepat blakus ir muiža, kur vasarā mitinās biologi, varbūt ar viņiem varot sarunāt pajumti.
Biologi izrādās laipni un, iekasējot no mums katra pa latam, bez maz visu muižu nodod mūsu rīcībā. Tad nu mēs tur arī jauki iekārtojamies. Stilīgā bēniņu istabā katram pat sanāk pa gultai. Virtuvē iekurinām kamīnu un drīz vien tur ir karsts kā pirtī.
Tauta atkal izskatās sagurusi un nevēlas nekādas atrakcijas, tāpēc visi diezgan laicīgi ejam gulēt.
------------------------------- Piemetinājumi par šo dienu:-----------------------------

dace	(7/7/2004 7:21:48 PM): vēl vienīgi varu piemetināt, ka samēģinājām ar Hamletu stabuļu pūšanu, no kā nekas dižs nesanāca, jo izrādījās, ka nemaz nav tas tik vienkārši, kā es iedomājos. Jā, un vēl biologu muižas tualetēs bija interesanti poda vāki :)
Aija	(7/9/2004 12:53:43 PM): Pirms Rojas mēs - es, Hamlets uhn Gaša apskatījām Kaltenes akmeņaino krastu
artis	(7/14/2004 11:09:49 PM): Aiz Ēvaža stāvkrasta Gasha pazaudeeja savas veteraana bikses, labi, ka bija labi ljautinji, kas jamajam uztaureeja no mashiiinaam un , protams, leenaakie, kas taas atrada:)
Hamlets	(7/16/2004 4:05:12 PM): ... liekas muiža atrodas citur un šī bija tikai vasarnīca :-)), bet tāpat jutos līdzīgi kā redzams filmās – kur nejauši ceļotāji iemaldās pamestā, vēsturisku notūkumu un leģendu pārpilnā nostūrī, kur netrūks paša īstenā mājas saimnieka ko parasti vispārīgi apzīmē kā spoks :-)) ... tumši melni mākoņi, apmācies, līst lietus, stiprs vējš matus rausta, plēš drēbes nost un spiež gar zemi, ka ar grūtībām var pārvietoties ;-)), tuvojamies vasarnīcai (vai kas tur viņa bija), kam slēģi čiks un klaudz pret mājas sienu, torņa galā zibens sper, vasarnīcas pārvaldniece no blakus mājas redzot dīvainos un drosmīgos ceļiniekus nāk sagaidīt un pārsteigta, ka mēs grib še pārnakšņot ar pirksta galu izrādot mītni ātri pazūd – nav slikti pirmajā stāvā pieņemama virtuve ar visu ūdeni un uguns liesmu, pārtiku uz uguns, tad uz galda un vēderā un var lūkot guļas vietas, kas nu tur katram naktī rādījās tik viņa prātam aptverams ... ;-))
dace	(7/16/2004 7:17:25 PM): tev gan laba izteele bijusi :) man tik shaushaliigi nemaz nelikaas. spoku kaadu gribeejaas, bet par tiem papildus bija jamaksaa ...
dace	(7/16/2004 7:29:51 PM): bet taa arii bija veca muizha. ne jau visas izskataas dikti lielas un greznas.
dace	(7/19/2004 1:39:26 PM): Hamlet, tas tavs teksts par muizhu ir labs :)) Varbuut tev tas suns, kas ap mums vislaik lozhnjaja arii likaas kaa iists Baskervilas briesmonis? :D

-------------------------------------------------------------------------------------------------
25.06.2004. (lielā gurķa diena)
No rīta jau tradicionāli nekur nesteidzamies. Guļam ilgi, taisāmies lēni. Tāpat arī ilgi un pamatīgi baudām brokastis ārā pie muižas durvīm, kur viens otram pretī nolikti divi gari galdi un soli.
Neatceros, cikos mēs beigu beigās pametam viesmīlīgo biologu māju, bet pāri 12:00 tas bija noteikti.
Sākam braukt, bet nekur tālu neaizbraucam, jo tak jāpiestāj Kolkas ragā. Uzkavējamies tur kādu laiciņu. Daži papeldam. Ūdens gan man liekas dikti auksts, tomēr es arī kaut kā iegados starp tiem dažiem peldētājiem.
Pēc peldes un skaisto skatu fotografēšanas atkal kustamies uz priekšu – uz Mazirbi, tāpat gar jūras malu. Pēc brītiņa braukšanas atkal stājam nost, lai uzrāptos sagruvušā skatu tornī. Kamēr citi vēl pa torni, es uzrāpjos skaistā priedē, no kuras paveras daudz labāks skats kā no torņa.
Pēc brīža atkal braucam tālāk. Sāk nākt virsū lieli melni lietus mākoņi, tāpēc skatāmies, kur lietus gadījumā slēpsimies. Domājam slēpties zem laivām, bet tā kā vēl nelīst, tad braucam vien tālāk. Kad tomēr beidzot sāk līt, slēpties īsti nav kur. Iebrienam tāpat mežā. Un, lai gan jēga no tā nav nekāda, pavadām tur tā ilgu laiku stāvot un uzņemot uz sevi lietus šaltis. Tāda stāvēšana lietū ir stipri apnicīga, tāpēc pēc brīža lienam no meža laukā. Un izrādās, ka lietus jau vairs nemaz nelīst, tik mežā no kokiem mums bija lijis virsū.
Tā nu atkal uzsākam virzību uz priekšu un nonākam Vaidē, kur iebraucam apskatīt ragu kolekcijas muzeju. It kā varētu likties – nu kas tur īpašs, kaut kādi ragi. Bet muzejs tomēr labs. Tur ne tikai pilns ar visvisādiem ragiem, bet arī visādām citām interesantām lietām – izbāzeņiem, instrumentiem, mākslas darbiem. Onkulītis, kurš muzeju veidojis, visko interesantu arī pastāsta.
Pēc muzeja apskatīšanas atkal varam ripināties tālāk.
Tā kā es iepriekšējā vasarā vairāk kā pietiekami izbraukājos gar jūras malu, tad es izvēlos atlikušos km līdz Mazirbei braukt pa meža ceļu. Gaša man pievienojas. Pārējie aizbrauc gar jūru.
Man savu izvēli nenākas nožēlot, jo meža ceļš ir labi braucams un interesants. Tas ved cauri senajiem lībiešu ciemiem. Pēc brīža pie plakāta, kur iezīmētas pirmās lībiešu mājas ar interesantiem nosaukumiem, sākas kaut kāds velomaršruts, kas aizved līdz Mazirbei.
Mazirbē visi satiekamies. Noskaidrojam, ka butes tikko tikai izzvejotas un nožāvētas būs tikai vakarā. Lai gan pulkstenis vēl nav pat septiņi vakarā, mums ir skaidrs, ka šovakar tālāk uz Dundagu kā plānots nebrauksim, bet paliksim tepat.
Ieejam kādā ēstuvē iestiprināties. Ēstuve diezgan savdabīga. Skan drausmīgi čerkstoša mūzika. Izrādās, ka skan plates, kuru tur ir plaša kolekcija. Tādā gadījumā mūzikas kvalitāte piedodama.
Pēc iestiprināšanās aizbraucam līdz Mazirbes baznīcai. Apskatam to tikai no ārpuses, jo iekšā netiekam.
Apmešanās vietu atrodam izcili labu un skaistu – pie Mazirbes upes ietekas jūrā. Atkal skaists saulriets, skaista upe, skaisti redzama Sāremā sala un skaisti mēs paši. Skaisti saceļam teltis, izkarinām žāvēties drēbes, savācam skaistu malku, iekurinām skaistu ugunskuru, aizdedzam skaistas lāpas un pagatavojam skaistas vakariņas.
Vakariņas patiešām sanāk ļoti gardas. Recepte bija apmēram tāda: īpašajā Kastroļa kastrolī iesmeļ nezin cik litrus Mazirbes upes ūdens un kastroli liek ugunskurā. Kad ūdens vārās, ieber 1kg makaronus un vāra līdz tie liekas esam gatavi (sāli neliek, jo sāls vienkārši nav). Kamēr makaroni vārās, ārkārtīgi plānās strēmelēs sagriež sieru (laikam Holandes). Kad makaroni liekas esam gatavi, ja kastrolī ir palicis kaut kāds liekais ūdens, to pacenšas noliet. Tad makaroniem pievieno ārkārtīgi_plānās_strēmelēs_sagriezto_laikam_holandes sieru. Kamēr kāds visu to masu ar īpaši šim nolūkam pagatavotu koku maisa, kāds cits sagriež tomātus, iegāž tos kastrolī un tas viss tiek atkal pamatīgi samaisīts. Kad tas viss ir pamatīgi samaisīts un ir sadabūti visi ēšanai nepieciešamie piederumi, tad katrs pats pasniedzas pēc ļoti_gardajām_vakariņām, pievieno pēc savām vēlmēm un kopējām iespējām kečupu vai ko tam līdzīgu un ēd gardu muti.
Tā kā šodien nobraukti tikai kādi 30km (sasniegts minimālais nobrauciens dienā) un nav vēl arī necik vēls, tauta sagurusi neizskatās un veic pat šādas tādas aktivitātes (vienīgi Hamletam ir uznācis pārdomu brīdis un viņš vientuļš teltī guļ).
Vieta, kur esam apmetušies, saulei rietot izskatās extra skaista. Fotogrāfi cītīgi ķer skatus. Nelietis Gaša pamanās nobildēt manu neveiklo nobraucienu pa kāpu, kad es smiltīs iebuksējot krītu.
Kad saule nogājusi apsildīt otru zemeslodes pusi un mums vel palikušas tikai sārtas saules rieta paliekas, daži izdomājam nedaudz pabraukāt lēna braucienā pa krastmalu. Aizbraucam līdz Irbes ietekai jūrā. No domātā lēnā brauciena atceļš sanāk vairāk kā mauciens, jo man gribas ātrāk atgriezties pie ugunskura. Artis un Aija vēl aiziet noskalot jūra “lēnās pabraukāšanās” rezultātā izdalītos sviedrus.
Četratā (es, Aija, Gaša, Artis) vēl ilgi sēžam pie ugunskura un ar vairākiem piegājieniem malkojam tēju/kafiju. Visu nakti tā arī pilnībā nesatumst.
Aija un Gaša paliek gulēt pie ugunskura, es izvēlos telti, jo tā kā man slapjš guļammaiss un stipri sāpoša galva, tad liekas, ka telts varētu būt piemērotāka atpūtai.
------------------------------- Piemetinājumi par šo dienu:-----------------------------

dace	(7/8/2004 12:26:30 PM): bija labi, ka neaizbraucām līdz Dundagai tai vakarā.
Gasha	(7/8/2004 12:55:41 PM): Liibieshu maju nosaukumi bija "Valdamo" un "Filamo"
dace	(7/8/2004 2:55:43 PM): vai tad tur bija tikai divas? man liekas, ka vairaak. bet divas no taam laikam taa sauca. visvecaakaa kaut kur kopsh 17gs. laikam.
Aija	(7/9/2004 12:57:34 PM): Kāds atceras ēstuvē uz dēlīša iegravēto butes/bušu spārnoto aforismu? Bija kaut kas, - "butēm labi garšo ēst, labi alu dzert" Domas lidojums augsts Perfekti noorganizētajiem vakara skatiem 5zvaigžņu skalā liekamas **********:))),vai ne?
dace	(7/9/2004 1:18:17 PM): ā, es vēl atcerējos - satikām tak Mazirbē tos divus velo/autobraucējus, kuri dīvainā veidā apceļo Baltijas jūru. Kā tur viņi īsti darīja - pabrauca ar riteņiem un tad ar sabiedrisko transportu atgriezās pēc mašīnas, tad pabrauca ar mašīnu, tad atkal ar velo. kaut kā tā? jocīgi kaut kā :)
artis	(7/9/2004 3:14:01 PM): Kasparam ir velo/autobraucēja mob. nr. Kam ir $, tas dara kaa sirds kaaro
dace	(7/9/2004 4:17:20 PM): ir jau ok. tikai taa jociigi, ka vinji peec tam brauc atpakalj pakalj mashiinai :)
inga_pireneju	(7/9/2004 6:26:42 PM): man patika tas par to skaisto...skaista malka, skaists ugunskurs..un skaisti mees pashi..:) skaisti
artis	(7/14/2004 11:13:42 PM): jaa, saulriets patieshaam bija skaists, ehh, zheel, ka nebija liidz fochika:(.. manaa veerteejumaa shis bija visjaukaakais un skaistaakais vakars no visa tripa!
artis	(7/14/2004 11:17:50 PM): un tie romantiskie kugjishi juura:)
Hamlets	(7/19/2004 9:27:22 AM): ... kad uznāca lietus tur jau 100m tālāk bija laiva, bet jums tuvāk bija mežs - Hamletam gan laiva, bet es jau nav skudra, kas var visur ieliist un celt priekšmetus kas nezcik reizes liekāki par pašu, tā arī Hamlets pa tuvāko ceļu joņo uz mežu, tos pašus 100m tālāk, tajā pašā mežā :-)), atradu slīpi augošu koku zem kura kādu laiciņu varēja baudīt sausumu, tā kā lietus nerimās, tad koka mizu apņēma ūdens un izveidojies strautiņš, ne viens vien, sāka man kutinā aiz kakla, tā nu es iedomājos par tiem atkritumu maisiem, kur vienā no tiem, esot muižā, bija doma ieločīties - kāpēc gan neielocīties tagad, paņēmu vienu un uzvilku uz galvas, tāda jocīga sajūta radās - kā strausam ar galvu smiltīs ;-)) ... neko neredzu, bet kājas tāpat mirkst, tad darīju tā, ka uztaisiju caurumu kur izlīst galvai un otru maisu uzvilku kājas, tad nu turot abus maisus jostas vietā, kā krītošas bikses es veiksmīgi, ar nelieliem slapjuma plankumiem, pārlaidu lietu :-))
Hamlets	(7/19/2004 10:07:17 AM): ... Hamlets pie tēmas ragu muzejs vēlējās piemetināt tur esošos ragu krēslus - divi krēsli pilnībā (nu ja, izņemot dažas metāla skrūves) veidoti no meža zvēru nomestajiem ragiem (jā, jā der pieminēt, ka var teikt visi, izņemot dažus, ragi ir atrasti, nevis iegūti iznīcinot) ... Hamlets arī vienā iesēdās - nedaudz čīkst, bet ir tīri ērti, nezin kas notiktu pēc ilgākas pasēdēšanas, ne jau ar krēslu, bet ar Hamleta pakaļu ;-))
Hamlets	(7/19/2004 10:13:27 AM): ... pārdomu brīdis! - mjā, tāds bija...

-------------------------------------------------------------------------------------------------
26.06.2004. (gandrīz bezasfalta diena)
Iepriekšējā vakarā runājām, ka kādos 10:00 vajadzētu brokastot, jo jātiek līdz Usmai. Bet, protams, ka 10:00 vēl mierīgi guļam. Un protams, ka arī šoreiz nekur nesteidzamies.
Šodien mūs pamet Aija, kura dodas uz Mērsragu, un Artūrs, kurš dodas uz Rīgu.
Mēs lēnā garā sakravājamies un dodamies uz Dundagu. Pa ceļam iegriežam apskatīt Pēterezera dabas taku. Braucam pa taku ar visiem velosipēdiem, kas ir diezgan pagrūti, tomēr skaisti.
Dundagā pamatīgi pieēdamies kādā ēstuvē, pabraukājam ap pili, apskatām krokodilu, iepērkamies un virzāmies tālāk uz Usmas pusi.
Iegriežam apskatīt Peldangas alas. Drusku palienam pa tām, bet alas ir zemas un šauras, ka tikai guļus knapi var pa tām palīst, tā ka nekas patīkams nav, dabūju tikai pilnu galvu ar smiltīm.
Braucam tālāk pa grantēto ceļu un skatāmies, kur jāgriež nost uz meža ceļu, kas aizvedīs līdz pat Usmai. Kaut kur mežā nobrīkšķ zari un aizskrien liela mežacūka.
Jau pa meža ceļu braucot piestājam pie Stendes upes tilta un pētām kartē, kur īsti atrodas Aļļu priede. Kartē tā iezīmēta kā kaut kāds īpašs objekts. Aizbraucu uzjautāt vietējam onkulim, kurš pļavā pļauj zāli. Šis saka, ka tepat jau tā pried i. Vienīgā tād Latvijā palikus. Turpat aiz māj i taciš, kas aizved līdz to pried. Viš sak, lai mēs atstāj riteņs turpat pie to malk un tas taciš pār pļavaiņai iet tieš pie to pried.
Priedi veiksmīgi atrodam. Tā patiešām izrādās diezgan iespaidīga. Liela, resna, milzīgiem zariem. Gaša savāc vienu priedes čiekuru. Laikam plāno kādreiz vecumdienās uzsākt Aļļu priežu biznesu.
Diezgan vēlu vakarā beidzot sasniedzam Usmu. Piestājam kādos trīs kempingos apraudzīt, kādas varētu būt nakšņošanas iespējas. Neviens mūs neapmierina. Beigās ļoti veiksmīgi apmetamies Usmas publiskajā peldvietā pie estrādes (estrāde pašā ezera krasta ar skatuvi uz ūdens). Vienīgā problēma ir tā, ka nav dabūjami zari ugunskuram. Mēs ar Eviju blakusesošās mājās palūdzam dažas pagalītes, ko mums laipni arī atvēl. Pludmales ugunskura vietās vēl no Jāņiem palikuši nesadeguši bluķi, kurus arī pievācam. Rezultātā ugunskurs sanāk vislabākais, kāds šais dienās mums bijis. Uzēdam griķus un nodarbojamies ar siermaizīšu cepšanu (folijā). Siermaizītes sanāk labas, tikai rūpīgi jāuzrauga, lai nesadegtu.
Šoreiz visi diezgan laicīgi ejam gulēt.
------------------------------- Piemetinājumi par šo dienu:-----------------------------

dace	(7/8/2004 12:30:04 PM): man patika tas meža ceļš
artis	(7/9/2004 3:20:53 PM): Dundagaa bija tie mazgadiigie, kuri kaasa naudu par gida pakalpojumiem, bet veelaak pie veikala meta kaaru aci uz Kaspara velosipeedu:)
Hamlets	(7/19/2004 10:18:38 AM): ... "Peldangas alas" - šī ir tā vieta un tas brīdis, kur Hamlets Kasparam demonstrē varenos Cikruļa trikus - runājot un joņojot attapāmies 4km tālāk nekā vajadzēja, noskaidrojot pie iezemiešiem īstās krustojuma koordinātes (x, y un z :-))) devāmies tos pašu 4km atpakalj - nu tā pieplusojām pie tiem 450km tādā veidā vēl nedaudz :-))
Hamlets	(7/19/2004 10:22:43 AM): ... paga Dace - "mežacūka"!?, mēs ar Kasparu gan redzējām stirnu un tās balto pakaļasti (ui ku labss saliktenis, kas nesalikts skan šādi - aste, kas ir šim zvēram uz dibena un ir balta :-D)
Hamlets	(7/19/2004 10:25:23 AM): ... lai citiem, pie priedes klāt neesošajiem, rastos priekštats par priedes varenumu, tad varam piebilst, ka to apņemt varēja tikai trīs cilvēki un arī tā vien ar roku pirkstu galiņiem saskaroties :-))
dace	(7/19/2004 1:21:39 PM): stirnu arii kaut kur kaut kad redzeejaam. taadu lielu. bet mezhacuuka tur arii skreeja. vinju gan laikam redzeejaam tikai es, Inga un Kaspars (laikam taa bija). vispaar vinju vairaak vareeja dzirdeet nekaa redzet - pa brikshnjiem aiznesaas.

-------------------------------------------------------------------------------------------------
27.06.2004. (lielās braukšanas diena)

Šī diena nav izņēmums – arī šai dienā visas rīta aktivitātes tiek veiktas nesteidzīgi. Pirmais no telts izlien Hamlets, pēc laiciņa arī es. Citi vēl guļ. Sēžam un vērojam ezeru. Tuvu krastam garām aizslīd jahta.
Pamazām no migām izlien arī pārējie. Brokastīs ēdam visādus atlikušos ēdienus. Kaspars, ezerā peldoties, dabū caurumu pēdā tieši uz minamās vietas. Vispār dīvaini – nez, kādu motīvu vadīti cilvēki met stiklus ūdenī?
Palēnām sakravājamies. Artis un Evija jau aizbrauc. Mēs atlikušie vēl krāmējamies un priecājamies par ezeru. Parādās daudz jahtas, laikam kaut kāda regate. Skaisti izskatās – pilns ezers ar jahtām.
Izbraucam, kad pulkstenis jau pāri vieniem. Bet kur gan mums steigties. Nebija kur steigties arī visas iepriekšējās dienas. Absolūta atpūta, bez kāda režīma un noteikumiem.
Sadalāmies trīs grupās un braucam katra grupa savā tempā. Braucot Hamletam aiz muguras, pamanu pār ceļu pārskrienam peli ekstrēmisti. Viņa pamanās izskriet starp Hamleta un manu velo, lai gan mums labi ja bija 1m atstarpe.
Turam mērenu tempu. Kalni šur tur augšup, šur tur lejup. Apkārt skaistie Latvijas lauki ar govīm, puķēm, vanagiem utt.
Pirms Talsiem panākam Arti un Eviju. Brīdi aprunājamies un, atstājot viņus aiz sevis, aiztraucam tālāk. Pēc kāda gabala piestājam uzēst tīri pieklājīgā ēstuvē. Diezgan ilgi sēžam un ēdam. Piebrauc arī Artis un Evija. Arī viņi pasēž un uzēd. Inga un Kaspars kaut kur pazuduši, viņus nesagaidām. Braucam tālāk.
Pēc dažiem km piestājam Pūrē uzēst zemenes. Drīz vien piebrauc arī Artis un Evija. Tā visi kopā atkal kādu laiku sēžam un ēdam. Inga un Kaspars kaut kur pavisam pazuduši, joprojām viņus nesagaidām.
Tukumā iebraucam kaut kur pirms septiņiem. Nav vēl skaidrs, vai brauksim līdz Rīgai ar vilcienu vai velo. Aizbraucam līdz stacijai. Noskaidrojam, ka tuvākais vilciens ir 19:26. Ilgi nebūtu jāgaida. Tomēr, tā kā nogurums nekāds nav jūtams, sarunājam, ka brauksim ar velo. Bet kamēr veikalā iepērkam saldējumu, sāk nejauki līt. Ierodas arī Artis un Evija. Viņi jau sen izlēmuši, ka brauks ar vilcienu. Spriežam, nez vai Inga un Kaspars uz šo vilcienu paspēs (viņi arī bija izvēlējušies vilcienu). Paspēj. Ierodas abi 6min pirms vilciena atiešanas galīgi izmirkuši. Šoreiz lielā patiesība ir izrādījusies liela nepatiesība (lielā_patiesība = false) un tie, kuri brauca lēnāk, nu ir pavisam slapji, bet ātrāk braucošie – sausi.
Tā kā joprojām līst, mēs esam neizpratnē un nevaram izlemt, kā braukt. Liekas, ka prātīgāk tomēr braukt ar vilcienu, tāpēc ejam vien stacijā pirkt biļetes. Bet tur pagara rinda un mums vēl laiks padomāt. Nevaram izlemt, tāpēc Hamlets iesaka mest monētu – ja cipars, tad braucam. Hamlets met. Ir cipars. Bet mums joprojām nav skaidrs, ar ko braucam – vilcienu vai velo. Sarunājam, ja cipars, tad braucam ar velo. Hamlets met. Ir cipars. Neko darīt, ja tā, tad jābrauc vien ir.
Pārējie nez kāpēc mums negrib ticēt, ka neesam nopirkuši biļetes, bet kad redz, ka es pārklāju somu ar pārklāju, tomēr notic. Pa to laiku vilciens arī jau klāt.
Pēc vilciena aizvadīšanas mēs paliekam pētot karti un nolemjam, ka nemeklēsim mierīgākus apkārtceļus, bet brauksim vien pa šoseju.
Tā nu mēs trīs_līdz beigām_braucēji braucam, turot pieklājīgu tempu. Pēc brīža man paliek drusku grūti uzturēt pieklājīgu tempu, tāpēc palūdzu Gašam mani nomainīt. Mainoties, pametu skatu atpakaļ un redzu, ka kāds mums seko. Pēc brīža sekotājs mūs panāk. Izrādās, tas ir Kasio, kurš min no Kuldīgas. Brīdi aprunājamies, sarunājam braukt caur Ķemeriem. Kasio, pa priekšu braucot, pieklājīgā tempā aizrauj mūs līdz Rīgai. Uz veloceliņa tempu nometam, mierīgi pabraukājam, parunājam. Dienas nobraukums tuvojas 150km, bet vēl kādi km vajadzīgi. Aizbraucam visi līdz Kalnciemam, kur apsveicināties iznāk arī ar vilcienu atbraukušie. Pieripojot pie Kalnciema, Gašam spidometrs rāda precīzi 150.00km, kas tad, protams, ir visa brauciena lielākais dienas nobraukums.
Aizbraucam vēl kolektīvi līdz Olimpijai iepirkties. Atvadamies. Un viss.

Visa brauciena laikā man kopā nobraukts pāri 450km.
------------------------------- Piemetinājumi par šo dienu:-----------------------------

dace	(7/8/2004 12:30:39 PM): nākamā dienā darbā es vairāk gulēju nekā negulēju :)
inga_pireneju	(7/9/2004 6:34:30 PM): Dace! lielisks sacereejums...seezhu te kantorii un smejos savaa nodabaa.... tieshaam ineteresanti!
inga_pireneju	(7/9/2004 6:40:23 PM): bet kur ir bildes? skaistaa Dace, skaistaa Inga, skaistais Hamlets, skaistaa Evija, skaistaa Aija, skaistais Kaspars, skaistais Gasha, skaistais Artis, skaistaa Anda un skaistie Kristiine un Artuurs....un ja tur bija veel kaadi skaistie..? gribeetos redzeet!
dace	(7/12/2004 8:14:26 PM): bildeem kaut kad vajadzeetu buut. un vispaar, tas nav sacereejums - viss ir tiira, balta patiesiiba ;)
Aija	(7/14/2004 4:37:52 PM): Kad beidzot buus bildes?:-(
artis	(7/14/2004 11:18:17 PM): nu ja gan:))) no eestuves liidz Pūrei es jums biju aste, ko Juus pamaniijaat tikai briidi, kad apstaajaaties iepirkt zemes:) baigi skarbi izklausaas - izskataas, ka es visu laiku esmu vilcies kaa gliemezis:)
artis	(7/14/2004 11:21:40 PM): Dace, malacis!!! daudz darba esi ieguldiijusi...... gan jau arii gasha atsuutiis bildes
dace	(7/15/2004 10:23:41 AM): kas nu par darbu, vajadzeeja tik drusku paklabinaat pogas. taadas labas lietas nedriikst taa vienkaarshi aizmirst, jaaatstaaj naakamaam paaudzeem paliekoshas lieciibas :)
dace	(7/15/2004 10:28:10 AM): Arti, izklausaas nevis taa, ka tu vilkies, kaa gliemezis, bet ka biji dzentelmenis un neatstaaji Eviju vienu. nu, iznjemot to gabalu, kad pa kluso sekoji mums :)
artis	(7/16/2004 10:06:18 PM): :) ai, reizeem vienkaarshi negribas buut tam labajam.... patiesiibaa tik ilgu laika posmu ir gruuti buut dzhentelmenim, es labaak izveelos aatrumu, trakumu un adrelaniinu!!! bet bija jau ok, bet next time of pretty sure that I will choose to be a bad ONE
Hamlets	(7/19/2004 10:28:00 AM): ... tas bija Hamleta šīs vasaras pirmais zemeņu kilograms, kas nebūt netraucēja sātīgajām pusdienām :-))
Hamlets	(7/19/2004 10:32:03 AM): ... ierodoties Tukumā Hamlets beiedzot varēja realizēt 5.dienu kvēlāko vēlēšanos - apēst biezpiena sieriņu (nez tika kāpēc citās vietās to nebija - saucas - "kas atņēma bērnam lācīti ;-))") ... uz to laimi Hamletam 6.gab. vienā rāvienā (kā teiktu alus malkotājs - vienā mutē ;-))) tur arī, ko sauc par vēderu, pazuda :-))
Hamlets	(7/19/2004 10:35:52 AM): ... aha, un komiskākais jau tas, ka monētas mešana noritējās brīdi, kad ir pienākusī mūsu rinda un biļešu pārdevēja ir neizpratnē, tad mēs pērkam vai ko daram - rindā aiz mums esošie arī neizrāda lielāku sapratni ;-)) - mes tik šiem pamāj, lai iet mums garām un pērk - mums vēl jāsazinās ar Varbūtības dievu, lai varētu teikt savu galīgo lēmumu :-))
dace	(7/19/2004 1:26:37 PM): arti, vispaar jau vajadzeeja izklausiities taa, ka nevis juus vilkaaties kaa gliemezhi, bet ka mees triis briesmiigi aatri braucaam :)

-------------------------------------------------------------------------------------------------

Beigas

Populāri un būtiski jautājumi

2009-11-28T13:15:00.005+02:00

Liekas, ka starp daudziem citiem jautājumiem, ir daži tādi īpaši būtiski jeb populāri, uz kuriem it kā vajadzētu būt kaut kādai atbildei vai attieksmei priekš sevis definētai. Šie jautājumi, jeb drīzāk, atbildes uz šiem jautājumiem, iedala cilvēkus tādās kā grupās vai klasēs.

Piemēram, viens no šādiem jautājumiem ir "vai es ticu Dievam?". Ir cilvēki, kas pārliecinoši saka, kā, jā, viņi tic (kristieši), kā arī cilvēki, kas pārliecinoši saka, ka, nē, viņi netic (ateisti), kā arī cilvēki, kas domā, ka "kaut kas tāds pārāks" varētu būt, kā arī cilvēki, kas par to vispār nedomā vienaldzības dēļ, vai tādēļ, ka viennozīmīga un pierādāma atbilde uz šo jautājumu tāpat nav iegūstama (agnostiķi).

Vēl viens tāds populārs jautājums ir par pacifismu. Ir cilvēki, kas ir pārliecināti pacifisti, ir cilvēki, kas ir pārliecināti karotāji, kā arī ir cilvēki, kas atzīst, ka reizēm tomēr ir nepieciešams kādu novākt.

Arī jautājums par attieksmi pret Microsoft ir (vai vismaz bija) diezgan populārs. Liekas, ka katram ir kāda attieksme pret to. Ir tādi, kas ienīst un nelieto MS, ir tādi, kas ienīst, bet tomēr lieto, ir tādi, kas fano par MS, ir tādi, kam vienalga, ko lieto, ka tik strādā.

Liekas, ka katram ir arī kāda attieksme pret homoseksuālismu. Arī šai jautājumā ir ekstrēmi un vairākas vidējās variācijas.

Tad vēl arī jautājums, kuru es nezinu, kā noformulēt, bet cilvēkiem ir dažādi viedokļi par to, kā viņi pieņem to, kas ir patiesība un kas nav. Piemēram, ir relatīvisti, kas uzskata, ka tāda objektīvā patiesība nemaz nav iespējama, jo patiesība ir atkarīga no dažādiem blakus aspektiem un perspektīvām. Tādējādi, par vienu un to pašu jautājumu var būt dažādas diametrāli pretējas patiesības. No otras puses, ir objektīvisti, kas uzskata, ka objektīva patiesība ir iespējama. Ir cilvēki, kas par patiesību pieņem tikai zinātniski apstiprinātu, izmērāmu patiesību. Un ir cilvēki, kas par patiesību pieņem arī savu intuīciju un sajūtas. Vārdu sakot, kāda ir mana attieksme pret to, kas ir patiess? Vai patiesība ir subjektīva, relatīva, objektīva vai absolūta?

Vēl kāds populārs jautājums, kas gan attiecas tikai uz vienu cilvēku klasi - uz pilnīgiem nedzērājiem ir absolūtas alkohola nelietošasnas iemesls? Iemesli ir dažādi, bet šķiet, katram ir atbilde uz šo jautājumu.

Uz dažiem no šiem jautājumiem man ir priekš sevis definēta vairāk vai mazāk konkrēta atbilde, bet uz dažiem tomēr nav, bet tomēr būtu labi zināt, kurai cilvēku klasei es piederu un kāda ir mana attieksme utt.
Bet šobrīd es par konkrētām atbildēm vēl nedomāju, es domāju par jautājumiem. Kādi vēl ir tie būtiskie vai populārie jautājumi, uz kuriem man vajadzētu vismaz sev atbildēt?

Šobrīd tas populāro jautājumu sarakstiņš ir šitāds:

vai es ticu Dievam?

vai esmu pacifiste?

kāda ir mana attieksme pret Microsoft?

kāda ir mana attieksme pret homoseksuālismu?

kā novērtēt to, kas ir patiesība un kas nav?

kāpēc es nelietoju alkoholu?

Varbūt ne tik būtisks un populārs jautājums, tomēr, lai saraksts izskatītos garāks, pievienoju vēl vienu jautājumu:

vai eksistē ārpuszemes civilizācija?

Hmmm, hmmm, nez kādi vēl tādi būtiskie un populārie jautājumi ir, uz kuriem katram ir kāda atbilde un attieksme?

nenospēlēju varoni

2009-09-21T16:37:00.009+03:00

Šodien ap 15:00 pa ceļam no Meža ielas uz tramvaja pieturu Grīna bulvārī redzēju kādu nelaimīgo upuri un zagli spēlējam ķērājus. Zaglis kliedzot "ja nečivo ņevzjal" joza ko kājas nes. Viņu kājas nesa ātrāk kā kādu jaunekli, kuram viņš acīmredzot bija kaut ko nospēris.
Šādu skatu šai vietā novēroju jau otro reizi. Iepriekšējā reizē pirms vairākiem mēnešiem zaglim dzinās pakaļ divi skrējēji, bet arī toreiz zaglis izrādījās ātrāks.

Kamēr noskatījos šai pakaļdzīšanās ainā, pienāca arī mans 4.tramvajs. Nākamajā pieturā (Uzvaras bulvāris) iekāpa un man aiz muguras nosēdās kāds aizelsies vīrietis. Atskatījos - bāc, tas pats zaglis, nosvīdis, sarkans un gluži bez elpas. Tā kā viņš man elsa mugurā un ar rokām atspiedās pret mana sēdekļa atzveltni, es pārsēdos un varēju no ērtas pozīcijas blenzt uz viņu. Pēc brīža viņš izvilka savu laupījumu un apskatīja ieguvumu - ādas maks ar 10Ls, kaut kādu ārzemju naudas zīmi un vēl kaut kādu papīru. Šai brīdī man bija lieliska iespēja piecelties un izraut maku no viņa rokām vai vismaz pateikt viņam kaut ko. Nevarēju izdomāt, ko lai dara. Domāju, ja tur būtu arī kaut kādi dokumenti, tad palūgtu, lai viņš vismaz tos atdod. 10Ls arī nelikās pārāk liela summa, lai tās dēļ tēloti varoni. Bez tam, zaglis neizskatījās gluži pēc cilvēka - drīzāk pēc mežonīga zvēra un katrā ziņā stiprāka par mani. Tagad atkal lielas, ka vajadzēja kaut ko darīt, bet tai brīdī tomēr noraustījos un nobremzēju.
Gan viņš, gan es izkāpām Grēcinieku ielas pieturā. Lai gan man vajadzēja iet uz pretējo pusi, kādu laiku pagāju viņam pakaļ pa 11.novembra krastmalu. Viņš piestāja pie vairākām mašīnām un ielūkojās tajās iekšā. Apstaigāja arī stāvvietas. Laikam nevienā no mašīnām neko noderīgu neieraudzīja. Bet katrā ziņā viņš to visu darīja droši un pat uzkrītoši. Neviens cits bez manis viņam nekādu uzmanību nepievērsa. Apsvēru iespēju zvanīt policijai. Tomēr arī to nobremzēju. Vēl pastāvēju un noskatījos, kā viņš ložņādams gar automašīnām nozūd starp ēkām, un devos savās darīšanās.
Tagad domāju, ko vajadzēja un kā vajadzēja, bet ko tu bremzei padarīsi. Un varbūt šai gadījumā arī labāk bija nobremzēt, kas zin. Bet tomēr stulbi kaut kā. Varoni nenospēlēju.

kas es esmu

2009-07-06T14:07:00.015+03:00

Sen zināms ir teiciens "Pasaki, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu".

Tad nu, lai noskaidrotu, kas es esmu, pirms kāda laika uzdevu draugiem pāris jautājumus.
Pirmkārt, gribēju noskaidrot, vai esmu dīvaina, un otrkārt, vai esmu racionāla.
Rezultāti liecina, ka esmu samērā racionāla dīvaine.
Dīvaini...

== aptaujas rezultāti (no draugiem.lv)==

Tev nešķiet, ka tu esi dīvains (30 atbildes)?

A. šķiet

13%

B. nešķiet

13%

C. nevis šķiet, bet skaidri zinu, ka esmu

23%

D. reizēm šķiet, reizēm nešķiet

43%

E. drīzāk man šķiet, ka tu esi dīvaina

Vai tu esi racionāls cilvēks (17 atbildes)?

A. Domāju, ka jā

24%

B. Visādi gadās

53%

C. Noteikti, ka nē

D. Ko?

18%

===========================================

Ja vēlies, atbildi arī tu uz šiem jautājumiem.

<p>&amp;amp;amp;lt;p&amp;amp;amp;gt;Loading...&amp;amp;amp;lt;/p&amp;amp;amp;gt;</p>
<p>&amp;amp;amp;lt;p&amp;amp;amp;gt;Loading...&amp;amp;amp;lt;/p&amp;amp;amp;gt;</p>

rudenīgs izbrauciens...

2007-10-06T23:46:00.000+03:00

jā, kā tad! Rudenīgs izbrauciens!
Sākums jā, ok - jauks, nevainīgs, rudenīgs. Ar saulīti, krītošām lapiņām un tikai vienu rejošu suni.

Bet izbrauciena otrā puse! Uh. Kā es varēju zināt, ka tik ātri paliek tumšs? Un no kurienes tas milzu lietus uzradās??!!

Nu, vārdsakot, bija tā...

Kartē izpētīju tādu smuku aplīti, ko varētu izbraukt. Tā uz aci likās varētu būt kādi 75km. Nu jā, padaudz, bet tā kā pa ceļiem, nevis neceļiem, tad būtu ok. Jauko izbraucienu sāku tā pavēlāk – drusku pēc četriem pēcpusdienā. Bet nemaz tik vēlu tak tas ar nav. Lukturīti neņēmu, jo tak skaidrs, ka atgriezīšos vēl gaismā.
Laiciņš smuks. Pat saulīte uzspīd.
Sākotnēji prognozētais klusais ceļš no A5 šosejas līdz Plakanciemam izrādās nekāds klusais viss nav. Mašīnas drāžas (nesas, traucas, brauc) kā jau tas cienīgam Latvietim pieklājas un vēl drusku ātrāk. Un to ir krietni vairāk, kā tas sestdienas pēcpusdienā pieklātos. Nu bet anyway, laiciņš labs un ripo labi. Tik žēl, ka spidometrs sabojājies un savu labo ripojienu nevaru novērtēt. Lai gan, no otras puses, tas pat labi, jo ļauj man iztēloties, ka attīstu baigo ātrumu.

Līdz Iecavai tieku kā plānots un baigi smuki. Aiz Iecavas uz krustojuma drusku sajaucu virzienus un pie zīmes ‘Bauska 20’ aizdomājos, ka kaut kas manā fotoatmiņā nogājis greizi (karte man, protams, nav līdzi, tāpēc vislaik cenšos atcerēties, kā tur visi tie ceļi bija sazīmēti). Nespēju tam noticēt un to pieņemt, bet vienalga tomēr labāk braucu atpakaļ un pie zīmes ‘Jelgava 28’ (kura no iepriekšējā skatu punkta nebija redzama) izdaru pareizo pagriezienu.
Te man pirmo reizi uzmācas nelielas šaubas, vai tiešām vēl gaismā nokļūšu Rīgā. Jo mana fotoatmiņa vēsta, ka izvēlētais atpakaļceļš no Iecavas uz Rīgu ir garāks nekā no Rīgas uz Iecavu. Tātad vēl pat pusceļš nav nobraukts.
Būtu līdzi nauda, varētu braukt līdz Jelgavai un pazemoties braucot līdz Rīgai ar vilcienu. Bet par laimi vai nelaimi, nav man līdzi ne santīma.

Nu ok. Sekoju savai fotoatmiņai un braucu pēc izplānotā maršruta. Viss skaisti. Izdaru plānoto pagriezienu un tā tālāk. Skaists celiņš, skaists mežs, labi ripo (nenormāli ātri, protams ).

Bet bāc!, vietā, kur domāju, ka nu jau tūlīt nokļūšu uz Jelgavas šosejas, nokļūstu atpakaļ uz ceļa, pa kuru jau braucu uz Iecavu. Nu galīgi ne tā kā vajag. Zināju jau, ka man ir galīga neorientācija, bet šoreiz tak viss atbilda kartei! Nu ok, karte man nav. Fotoatmiņa atkal kaut ko nogļukoja acīmredzot.
Vismaz zinu, kur atrodos un nu jau pilnīgi skaidrs, ka nāksies braukt pa tumsu. Tumsa iestājas vēl ātrāk nekā tai vajadzēja, jo sāk nežēlīgi līt. Ieslēdzu aizmugurējo gaismiņu. Labi, ka tā vismaz līdzi. Jo atkal esmu atpakaļ uz tās paša ‘prognozētā klusā ceļa’, kur kā šķiet, mašīnas brauc vēl ātrāk nekā iepriekš un to skaits nemaz nav samazinājies.

Nu jau sen vairs skaistais rudenīgais izbrauciens nav nekāds skaistais un nav nekāds rudenīgais. Tas ir īsts horror brauciens, jo gribas ēst, dzeramais beidzies, lietus gāž kā Noasa plūdos (nu labi, es nezinu, kā tad gāza, bet doesn’t matter), ir galīgi tumšs, apkārt ir mežs, mašīnas mani neredz, un vispār...gribas tak mājās!.
Bez tam man visu laiku jābrauc pa milzu peļķēm, jo tie slinkie autovadītāji sēž savās siltajās mašīnās, labsajūtā piesārņojot gaisu izliekas, ka mani nemaz neredz, un liek man brīžam pat pavisam nobraukt no ceļa. Pretim braucošie mani noteikti neredz, jo viss apģērbs man ir melns.
Njaa. Diezgan jau vispār ekstrēms tas brauciens izvēršas. Lai daudzmaz uzlabotu manu redzamību, piestāju ceļa malā un izģērbjos ... uzvelku pirmo drēbju kārtu, kas ir gaiša, virsū melnajai jakai.
Bet liekas, ka pretimbraucošie auto vienalga mani neredz un spīdina savus krutos prožektorus man acīs un cenšas mani ietriekt grāvi, apdzenot viens otru.

Lai nu kā, visām mokām reiz pienāk gals (cerams. Vismaz šoreiz atkal tā bija.). Un nu jau atkal ērti tupu pie datora ar karsta kaako krūzi un izbaudu patīkāmās sajūtas, kādas parasti ir pēc šādiem ‘skaistiem rudenīgiem izbraucieniem’.

Tā neko. Apmēram 4:15h nonstop (izģērbšanās un apģērbšanās stop neskaitās). Kartē izpētīju un saskaitīju, ka nobraukti kādi 88km.
Atradu arī savu kļūdu, kas radās tikai tāpēc, ka izmantotā karte (Google maps, protams) bija stipri nepilnīga. Būtu bijusi pilnīga, ja jau sākumā paskatītos arī satelītkartē. Bet nu labi vien ir, jo pa sākotnēji plānoto maršrutu būtu bijuši vēl kādi 6km vairāk.

Cerams, ka šis stāsts ir iedvesmojis arī tevi, mans dārgais lasītāj , doties skaistā rudenīgā izbraucienā!

sapņi

2007-05-24T00:20:00.007+03:00

Kurš man varētu paskaidrot, kā tas nākas, ka cilvēki dažkārt nosapņo kādu spilgtu, līdz pat detaļām precīzu, kadru no nākotnes?

Ja sapņi ir patvaļīga, nekontrolēta smadzeņu darbība, kā rezultātā kaut kas no zemapziņas nonāk apziņā [tā daži gudrie zinātnieki apgalvo], tad tas nozīmē, ka tas nosapņotais nākotnes kadrs jau atrodas kaut kur cilvēka atmiņā, paslēpts zemapziņā?

Bet kā tā informācija tur nokļūst?

Vai tā jau tur glabājas un sapņa laikā tikai tiek aktivizēta?
Vai tā tur tiek ielikta tikai sapņa laikā?

Ja tā tiek ielikta, tad tas nozīmē, ka sapņa laikā darbojas kāds uztveres kanāls, kas uztver šo informāciju. Tad, kas tas ir pa uztveres kanālu? Ne jau redze vai dzirde.

Nez, man kaut kā tomēr vairāk gribas piekrist, ka sapņa laikā nekāda jauna informācija netiek uztverta, bet tikai aktivizēta jau esošā.
Tas nozīmētu, ka mūsos glabājas ne tikai informācija par pagātni, bet arī par nākotni... Vai arī nākotne ir pagātne? Ja viss iet pa riņķi, tad tā varētu būt.

Nu, tas ar nav tik svarīgi. Vienalga vai tā ir pagātne vai nākotne, tas ir kāds kadrs, kas atrodas cilvēkā zemapziņā, bet viņš to apzināti nekad nav piedzīvojis, bet tomēr tā informācija tur ir.

Varbūt tomēr, ka visi cilvēki nav tik advancēti. Vismaz es neatceros, ka būtu kaut ko no nākotnes nosapņojusi. Man sapņos rādās tikai visādas muļķības. Kas savukārt diemžēl nozīmē, ka mana dziļākā būtība ir muļķīga... Puh! Muļķīgi!

Bet tomēr nostāsti liecina, ka ir cilvēki, kas ir advancētāki par mani un kuri ir nosapņojuši spilgtus kadrus no nākotnes. Dažiem varētu arī neticēt, bet daži tomēr šķiet ļoti ticami.
Konkrēti šodien izlasīju par Marka Tvena sapni, kas līdz pat sīkām detaļām atspoguļoja kādu konkrētu skatu no dažu dienu vēlākas nākotnes. Kaut kā gribas viņam ticēt. Un tādēļ atkal tas pats jautājums – kur, kā un kāpēc viņš dabūja to informāciju?

O!, tikko atminējos, ka iespējams mana dziļākā būtība nemaz nav pilnīgi un galīgi tikai muļķīga. Pāris reizes ir bijis tā, ka, piemēram, sapņoju, ka zvana telefons, un pēc mirkļa tiešām sāk zvanīt...
Lai gan... es nevaru 100% apgalvot, ka tas nezvanīja arī pirms tam, kad līdz manai apziņai tā skaņa nonāca... Lai gan, tāds pārsteiguma moments ir bijis. Nu, tas nozīmētu, ka es spēju nosapņot dažu sekunžu tālu nākotni. Nav nemaz tik slikti, ne?

Nu anyway, jocīgi šitas viss. Ja kāds zin, kā tas viss patiesībā ir, varētu pastāstīt man arī. Savādāk es te vēl visādas mistiskas teorijas varu safantazēt.

Redzēs, kādi sapņi šonakt rādīsies

prāts

2007-04-08T22:44:00.006+03:00

Pēc vairāku gadu dziļākām un seklākām pārdomām man jau bija radusies diezgan spēcīga pārliecība, balstīta uz loģiskiem pierādījumiem un prātojumiem, ka cilvēka prāts mājo smalkajā neironu tīklojuma mudžeklī - smadzenēs.

Bet še tev - šodien times.com žurnālā lasu, ka varbūt tas nemaz tik viennozīmīgi vis nav...

To konkrēto rakstu var dabūt arī onlainā kā izrādās
http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,1580392,00.html

Bet stāsts ir par kādu vīrieti, kuram plaušu vēža izraisītu metastāžu dēļ gandrīz nekas vairs nebija palicis pāri no smadzenēm, un kurš vairs nevarēja ne parunāt, ne pakustēties un tikai knapi eksistēja pieslēgts pie aparātiem.

Bet apmēram stundu pirms savas nāves viņš mistiskā veidā nāca pie apziņas un atvadījās no savas ģimenes - sievas un trim bērniem, kuri bija pie viņa palātā. Viņš runāja ar viņiem un smaidīja apmēram 5 minūtes līdz atkal atslēdzās un pēc stundas nomira.

Šis stāsts ir ļoti mistisks. Jo, kā rakstā minēts, tās nebija šī vīrieša smadzenes, kas ļāva viņam būt pie apziņas, runāt un smaidīt. Viņa smadzenes bija vēža metastāžu izpostītas.
Autors saka - tas bija viņa prāts - unikāls personīgs domu apgabals, kas izspiedās cauri izpostītajām smadzenēm, lai ar ģimenes tēva mīlestību vēl pēdējo reizi mierinātu savu ģimeni.

Protams, var daudz kur argumentēt šim rakstam. Piemēram:
* Vīrieša smadzenes bija GANDRĪZ pilnībā izpostītas, nevis tiešām 100% izpostītas. Nav zināms, kuras daļas bija vairāk un kuras mazāk izpostītas.
* Raksta autors nav neirologs, bet ortopēds, tādēļ nevar sniegt smadzeņu eksperta skatījumu uz šo gadījumu.
* Mēs tur nebijām klāt un nezinam, kā tieši norisinājās slimā vīrieša apziņas izplausmes.
* un citi argumenti

Tomēr šis stāsts sašķobīja manus līdzšinējos spriedumus par to, kur mājo cilvēka prāts. Varbūt viss nemaz nav tik materiāli vienkārši.

Un galu galā, šodien vēl pie visa ir Lieldienas, kur is stāsts par vēl kādu citu vēl lielākā mērā mistisku un ar materiālista loģikas likumiem neizskaidrojamu notikumu...

njā, nu katrā ziņā risināmo mīklu netrūkst.

a bet varbūt labāk nesarežģīt dzīvi un neko nerisināt?

Staļins - arī cilvēks

2007-04-06T20:43:00.005+03:00

Palasījos drusku grāmatu par Staļina dzīvi... - izrādās šis ar ir bijis cilvēks! Nu, vismaz sākotnēji... tikai nezinu, kur beidzās tas 'sākotnēji' un sākās necilvēks.

It kā jau pat varētu attaisnot, ja ļoti gribētu, kāpēc no cilvēka sākās necilvēks - laikmets, neveiksmes, notikumi, attiecīgais raksturs attiecīgajā laikā ...

Ko tad viņš darīja - it kā tik vien kā sekoja saviem ideāliem. Varbūt ideāli bija nepareizie, varbūt nepareizās grāmatas salasījās (lasīja viņš daudz!), varbūt viņš pats neapzinājās īsti, ko dara...

Vispār, ko ta es varu spriest pēc vienas nepilnīgi izlasītas grāmatas, kur tāpat nav īsti skaidrs par daudzām lietām, kā tad kaut kas īsti notika. Tik tā nopratu, ka viņš arī bija cilvēks ar visām no tā izrietošajām sekām...
Hmm, es gan vēl nezinu, kādas tās visas izrietošās sekas ir (es vēl maziņa), bet rādās, ka sekas var būt graujošas...
Laikam jau ar inteliģenci, asu prātu un grāmatu lasīšanu (Staļinam to varētu itin labi piedēvēt) nepietiek (vai arī vajadzīgs pilnīgi kas cits), lai novērstu graujošās sekas, ko cilvēks var izraisīt dažādu apstākļu ietekmē.
Varētu domāt, ka pie vainas tas, ka Staļins (it kā) dzīvoja ar domu 'Dieva nav'. Bet bet... bija un ir daudz tādi cilvēcīgie, kas dzīvo ar domu 'Dievs ir', bet vienalga rada graujošas 'cilvēcīgās sekas'...

Tad sanāk, ka ar šādu vai tādu domu attiecībā uz Dievu ar nepietiek...

Nez, kas tad īsti vajadzīgs, lai cilvēks dažādu apstākļu ietekmē nepārvērstos par necilvēku?

Vai varbūt visa vaina jāuzveļ apstākļu kombinācijām - mani bērnībā sita, tāpēc es tagad visus situ...
(nē nē, dārgie draugi, tas tikai piemērs, es laba, nevienu nesitu un mani bērnība nesita ).
nja, man gan šķiet, ka atbildība tomēr jāuzņemas pašam cilvēkam, kurš kaut kādu iemeslu dēļ nav spējīgs tikt galā ar sarežģītājām apstākļu kombinācijām.

hmm, sarežģīti tomēr - kā lai cilvēks paliek cilvēks un nerada no cilvēcības izrietošas cilvēcīgās sekas, kas savukārt var izrietēt no dažādu (nelabvēlīgu) apstākļu kombinācijām?

nu, man it kā ir nojausma, kur varētu būt atbilde. Bet liekas Staļinam nebija nojausma. Visticamāk, ka viņš pat nenojauta, ka viņam kaut kas jānojauš. Un visticamāk, ka viņš nenojauta arī to, ka viņa 'nevainīgā' tiekšanās pēc ideāliem, padarīs viņu par visu laiku lielāko slepkavu...
Un liekas, vēl mazāk viņš nojauta, kādas ciešanas viņš radīja citiem cilvēcīgajiem...

eh

E=mc² grāmata

2007-04-06T20:38:00.007+03:00

Iesaku izlasīt šitādu grāmatu:
Deivids Bodaniss, E=mc²: Pasaulē slavenākā vienādojuma biogrāfija.

Interesanti, un rodas kaut kāda skaidrība, kur es dzīvoju.

Te ieskatam no priekšvārda:

"Šīs grāmatas stāstījumā kaisle, mīlestība un atriebība ir tikpat svarīgas kā vēsi zinātniski atklājumi. Lasīsiet par Maiklu Faradeju - zēnu no nabadzīgas Londonas ģimenes, kas izmisīgi meklē aizbildni, kurš ievirzītu viņu labākā dzīvē; par Emīliju du Šatelē - sievieti, kas iesprostota nepareizajā gadsimtā, cenšoties atrast pozīciju, kurā viņu neapsmietu par sava prāta izmantošanu [..]; par Cecīliju Peinu - anglieti, kuras karjera tika iznīcināta pēc tam, kad viņa uzdrīkstējās ieraudzīt saules likteni mūsu ēras 6-miljardajā gadā; par deviņpadsmit gadus vecu braminu, Subramanjanu Čandrasekaru, kas Arābu jūrā vasaras vidus karstumā atklāj kaut ko vēl baismāku. Caur visiem šiem stāstiem un atsaucēm uz Izaka Ņūtona, Vernera Heizenberga un citu pētnieku dzīvi kļūst skaidra katras vienādojuma E=mc² daļas nozīme."

Tā nav rakstīta kā fizikas mācību grāmata, bet tiešām kā biogrāfija, ar interesantiem notikumu atspoguļojumiem. Var pat pasmieties reizēm.
Piemēram, tāda epizode no Maksvela dzīves:

Maksvelam pretēji Faradejam nepiemita spēja savlaicīgi sākt dienu. Kad viņam paziņoja, ka Kembridžas Universitātē obligāti jāapmeklē dievkalpojums pulksten sešos no rīta, viņš esot dziļi ievilcis elpu un teicis: "Nu, labi, laikam jau varēšu tik ilgi palikt augšā".

Nu vārdu sakot, ja nav īsti ko darīt, iesaku šito grāmatu izlasīt.

Te var paklausīties sarunu ar pašu autoru par šo grāmatu (tas gan angļu mēlē):
http://www.lauralee.com/audio/asf/112900.asf

un te var paklausīties pašu Einšteinu runājam
http://www.aip.org/history/einstein/sound/voice1.mp3

sakāvos...

2006-11-17T17:08:00.009+02:00

Vakar reāli sakāvos ar kādu sievieti Rīgas centrā...

Nē, ne jau greizsirdības scēna vai kas cits tik romantiski dramatisks.
Vispār jau kautiņš būtu sanācis iespaidīgāks, ja man nebūtu tik lēna domāšana un nebūtu aizmirsies mājās boksa cimds. ... varbūt tas nebūtu aizmirsies, ja man tāds vispār būtu.

Bet tunelis no Vecrīgas uz Autoostu ir laba vieta kautiņam. Īpaši, ja es atrodos uz augstāka pakāpiena, kā mana oponente. (Tādiem īsiem cilvēkiem kā man tas ir diezgan būtiski uzvaras izcīnīšanai!)

Bet bija taa...

Drusku pirms 9pm es velkos mājās no neveiksmīgiem grāmatas meklējumiem pa grāmatnīcām. Domājot dziļas domas, eju caur autoostas tuneli.
Viena no dziļajām domām ir atmiņas kā kādā vakara stundā kāds ierāvis džeks, cieši aiz muguras man iedams mēģināja attaisīt man mugursomu. Likās, ka tikai joka pēc. Bet tomēr agresija sakāpj galvā to atceroties un vēlme tādam iekraut kārtīgi.

Tā nu es eju pa tuneli. Neko daudz nepievēršu uzmanību apkārtnei. Kāpjot augšā pa kāpnēm, kaut kā līdz apziņai aiziet sajūta, ka kāds pavelk manas mugursomas rāvējslēdzēju. Pat liekas, ka izdzirdēju atbilstošu skaņu.
Domāju - varbūt paranoja.

Tomēr pēc kādas sekundes desmitdaļas nolemju paskatīties, kas tur īsti notiek.
A tur... ... kādas kazas seja čigānietes izskatā tieši pie manas somas un kādas 3-4 citas kazas, arī čigāniešu izskatā, pienākušas man pretīgi tuvu klāt, ka es i nemanīju.

Momentā vadību pār mani pārņēma mans agresijas instinkts un mana roka iepļaukāja (vai pagrūda) vienas pretīgās kazas seju

Pretīgā kaza drusku apstulba, bet tad viņas agresijas instinkta vadītā roka iepļaukāja mani. (Manuprāt sāpīgāk nekā es viņu) Bez tam vēl centās uzšļākt savas sasmēķētas siekalas manai iepļaukātajai sejai.

Mans agresijas instinkts bija jau nodevis vadību manai bremzētajai apziņai. Tāpēc es uz sekundi neko nevarēju izdomāt, kā lai reaģē.
Tikmēr stulbo kazu bars izdomāja, ka viņām jālaižas lapās.
Ai žēl, gribējās gan tai smēķējošai kazai vēl spēcīgāk iegāzt. Bet tā kā kauties un citiem sist nav labi, tad labi vien ir, ka kazas aizlaidās.
...
a vispār, vai smēķējot daudz siekalas sarodas mutē?
Ja man neplānoti vajadzētu kādam uzspļaut, tad man tik daudz materiāla nebūtu kā tai čigānu kazai.
Un vēl - viņai tāda īpaša spļaušanas tehnika. Varbūt ietrenēta. Nevis tā parasti spļauj, bet tā kā kādreiz gludinot drēbes uzpūta ūdeni ar muti, lai labāk izgludinās.
Un pļaukāšanas tehnika arī viņai noteikti bija labāka nekā man.
hmm, mb vajadzēs patrenēties. Tik vaig atrast kādu upuri uz kā trenēties...